Šonedēļ jaunajā LLU studiju programmā «Darba aizsardzība un drošība» mācības sāka 45 nepilna laika studenti, no kuriem liela daļa ir vecāki par četrdesmit gadiem ar augstāko izglītību.
Šonedēļ jaunajā LLU studiju programmā “Darba aizsardzība un drošība” mācības sāka 45 nepilna laika studenti, no kuriem liela daļa ir vecāki par četrdesmit gadiem ar augstāko izglītību. Studenti divos gados kļūs par speciālistiem darba aizsardzībā, kas, pēc studiju programmas vadītāja Arnolda Šķēles domām, varētu būt ļoti pieprasīti.
Gatavojoties iestāties ES, Latvijā tika pārstrādāti un izstrādāti vesela rinda likumu un Ministru kabineta noteikumu darba aizsardzības sistēmas pilnveidošanai atbilstoši Eiropas prasībām. Tolaik tika noteikts, ka, sākot ar 2009. gadu, uzņēmumiem jāpieaicina kompetentas institūcijas darba aizsardzībā vai arī pašiem jāalgo augstākā līmeņa speciālisti. Kā rēķina LLU Darba vides katedras vadītājs Jānis Staša, līdz 2009. gadam Latvijā būs vajadzīgi divi trīs tūkstoši šādu speciālistu. Patlaban darba aizsardzību un drošību Latvijā apgūst ap divsimt studentu (augstākās profesionālās izglītības programma darba aizsardzībā un drošībā ir arī Latvijas Universitātē un maģistrantūras programma – Rīgas Tehniskajā universitātē). Tas ir par maz, lai 2009. gadā aizpildītu vajadzīgās vakances. SIA “Rotors” direktors Edgars Valets, kura uzņēmums Ozolniekos 160 stundu kursos sagatavo pamatlīmeņa darba aizsardzības speciālistus, uzskata, ka, iespējams, 2008. gada beigās valdībai vajadzēs pagarināt pāreju uz stingrākām prasībām darba aizsardzībā. Taču perspektīva, viņaprāt, ir augstskolu beigušiem speciālistiem. Tādēļ arī viņš tagad sāk mācības LLU minētajā studiju programmā.
Jelgavnieki inženieri Valentīns Grigorjevs un Jānis Čevers, kuriem abiem jau pāri piecdesmit, teic, ka jaunajā studiju programmā iegūstamā izglītība būs izdevīga gan viņiem, gan arī darba devējam. Rūpes par darba drošību pat zināmā mērā piestāv inženieriem ar lielāku pieredzi un stāžu.
Pēc Valsts darba inspekcijas datiem, 2006. gada 1. pusgadā Latvijā notikuši 799 nelaimes gadījumi, no tiem 22 ar letālām sekām.
65 procenti nelaimes gadījumu bijuši personām, kuru darba stāžs ir mazāks par trim gadiem, 45 procenti – darba drošības noteikumu neievērošanas dēļ. Apstrādes rūpniecībā notikuši 179 nelaimes gadījumi, transportā un sakaros – 45, bet būvniecībā – 34.
