Ozolnieku iedzīvotāju Vilhelmīni Volkovu vārda svētkos pirmais ikreiz apsveic vīrs Sergejs. Kā vienu no jaukākajām veltēm viņa atceras braucienu uz Aglonas baziliku, jo ar Latgali saistās daudz bērnības atmiņu.
Ozolnieku iedzīvotāju Vilhelmīni Volkovu vārda svētkos pirmais ikreiz apsveic vīrs Sergejs. Kā vienu no jaukākajām veltēm viņa atceras braucienu uz Aglonas baziliku, jo ar Latgali saistās daudz bērnības atmiņu.
Vilhelmīne stāsta, ka vārdu viņai izdomāja mīļā mammīte, ilgi gan cerēts un visādi lemts, bet iedots krietni vecākās māsīcas vārds. Gaviļniece zina teikt, ka vārdamāsas ir raksturā spēcīgas: “Tas ir stiprs vārds, domāju, daudz palīdzējis, jo man ir laimīga saskaņa ar vīru un radiem, dzīvē vienmēr viss veiksmīgi gājis.” Kundze teic, ka mūsdienās vecāki vairāk varētu meitiņām dot Vilhelmīnes vārdu, jo tas būtu zināms garants laimīgai dzīvei.
Vilhelmīne 1972. gadā uz Jelgavas pusi pārcēlās no Balviem. Viņas sapnis bija apgūt pavāres arodu, kas tolaik bija iespējams tepat, “rafā”. Pēc tam ilgus gadus gatavojusi gardus ēdienus kafejnīcā “Rīdziņa”, tad šo uzņēmumu arī vadījusi, bet vēlāk sākusi privātu biznesu. Tagad gaviļniece atkal ir pavāre un priecājas par savu darbu.
Atpūtas brīžos Vilhelmīnei patīk ceļot. Daudz braukāts pa mūsu zemi, bet šovasar pabūts Sanktpēterburgā Krievijā.
Šodien pie gaviļnieces Ozolniekos sabrauc meitas ģimene, ar ko aizvadīti visi lielākie svētki.
