Ar pašreizējiem līdzekļiem panākt uzlabojumu ielu apgaismojuma sistēmā nav iespējams. Tāpēc aģentūra «Pilsētsaimniecība» sākusi pašvaldības un privātās partnerības modeļa izstrādi.
Ar pašreizējiem līdzekļiem panākt uzlabojumu ielu apgaismojuma sistēmā nav iespējams. Tāpēc aģentūra “Pilsētsaimniecība” sākusi pašvaldības un privātās partnerības modeļa izstrādi.
Deviņos mēnešos ielu apgaismes tīklu apsaimniekošanai izlietoti nepilni 50 000 latu. Aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktors Andrejs Baļčūns atzīst, ka iestāde pat piebremzē ieceres, jo naudas ir tik, cik ir. Faktiski ar pilsētas budžetā atvēlētajiem 56 000 latu tāda lāpīšanās vien sanāk un būtisku uzlabojumu šinī jomā ar tiem nav iespējams panākt. Aģentūra sākusi izstrādāt pašvaldības un privātās partnerības modeli.
Partnerības līgumu varētu slēgt pēc gada
Partnerības jomā valstī pagaidām vēl nav pabeigts sakārtot likumdošanu. Koncesiju likums ir konceptuālā līmenī, Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka ekonomisko efektivitāti un modeļa izvēles finansiālo pamatojumu, – projektu stadijā. Tiesa, atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Tukumā, jau tiek realizēti koncesijas pilotprojekti. Pēc pašreizējām aplēsēm, Jelgavas ielu apgaismes tīklus koncesijā vai partnerībā (apsaimniekošanā uz nomas līguma pamata) labākā gadījumā varētu nodot nākamā gada beigās.
Šinī nolūkā vispirms jāizstrādā konkrēta modeļa izvēlei finansiāli ekonomiskais pamatojums. Tā kā “Pilsētsaimniecības” spēki ir samērā nelieli, aģentūrā tapis darba uzdevums un tuvākajā laikā tiks izsludināts atklāts konkurss, lai izvērtētu ielu apgaismojuma sistēmu un atbilstoši tam finansējuma un pašvaldības finansiālās iespējas, kā arī iezīmētu tīklu attīstības stratēģiju. Proti, paredzētu ieviest efektīvu apgaismojumu, iezīmētu zonējumu, kur kādai gaismas intensitātei jābūt, gan veicamo darbu analīzi pa ielām. Paredzēts, ka konkursa uzvarētājam jāpiedāvā divi elektroenerģijas ekonomijas pasākumu varianti, kas ļautu ietaupīt vismaz 20 procentu līdzekļu, kā arī jāpiedāvā datorizētas apgaismojuma vadības sistēmas modelis.
Apgaismes sistēmas izvērtējumu ar rekomendācijām, kādu koncesijas veidu turpmāk izvēlēties, aģentūra varētu saņemt maijā. Nākamais posms ir līguma izstrāde. Tā varētu prasīt trīs mēnešus. Arī šim darbam izsludinās konkursu. Savukārt pēc tam būs konkurss uzņēmējiem par ielu apgaismes tīklu apsaimniekošanu un sakārtošanu. Tādējādi līgumu ar privāto uzņēmēju varētu noslēgt nākamā gada novembra beigās.
“Piesaistot privāto kapitālu, varēsim noteikt, ko gribam, un laika grafiku, kādā gribam. Lai maksimāli ātrā tempā uzlabotu ielu apgaismojumu pilsētā, jāiegulda lielas investīcijas,” lēš A.Baļčūns. Viņš pieļauj, ka šī būs visātrāk sakārtotā joma pilsētā.
Jūtami uzlabojumi – pēc gadiem diviem
Kā zināms, pagājušajā gadā, gatavojoties pārņemt ielu apgaismes sistēmu no “Latvenergo”, “Pilsētsaimniecība” jau novērtēja tīklu stāvokli. “Ziņas” jautāja, vai iecerētais to novērtējums ar jau veikto nepārklāsies. A.Baļčūns norāda, ka, pārņemot tīklus, notika inventāra uzskaite, taču netika noteikts apgaismes līniju kalpošanas laiks, kabeļu caurlaides spēju analīze u.c. Inventarizācijā iegūtie dati esot iekļauti konkursa darba uzdevumā.
Ar energoapgādi saistīti uzņēmēji atzinuši, ka ielu apgaismes tīkli nav tā joma, kur privātā partnerība vērtējama kā reāla. Līdz ar to nav garantijas, ka pēc situācijas izvērtējuma nākamgad atradīsies privātfirmas, kas pieteiksies šajā jomā ieguldīt. “Pilsētsaimniecības” direktors pauž, ka nosacījumi tiks rūpīgi izstrādāti, lai partnerības attiecības būtu skaidras un “neiekristu” ne privātuzņēmējs, ne Dome. Līgumu paredzēts slēgt uz 20 gadiem.
Pēc A.Baļčūna domām, jūtamiem uzlabojumiem ielu apgaismē vajadzētu sākties 2008. gadā. Protams, tas atkarīgs no izvērtējuma, investoram izvirzītajiem nosacījumiem un ieguldījumu grafika, kā arī no Domes galīgā lēmuma. Domes Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja vietnieks Jānis Kovaļevskis papildina, ka, spriežot pēc Eiropas prakses, šāda sistēma varētu darboties. Savukārt pašvaldības ieguldījumi atšķirībā no privātajām investīcijām izmaksās dārgāk, jo pašvaldību konkursos cenas tiek “uzskrūvētas”.
Ikdiena liecina, ka citas pašvaldības, piemēram, Daugavpils, pārņemot no “Latvenergo” ielu apgaismojumu, pašas iegulda līdzekļus sistēmu sakārtošanā. A.Baļčūns teorētiski pieļauj arī šādu variantu. Tomēr lieli ieguldījumi varētu paralizēt pārējo pilsētas attīstību.
Līdzekļu trūkums un kabeļu vainas
Kamēr “Pilsētsaimniecība” risinās izdevīgākā partnerības modeļa meklējumus un lūkos pēc investora, ielu apgaismes tīkli būs jāuztur. Pašlaik aģentūra izsludinājusi konkursu par to apsaimniekošanu nākamajā gadā. Līdz turpmākam risinājumam tas acīmredzot notiks taupības budžeta apstākļos.
Apgaismes problēmas daudzos ielu posmos, par ko sūdzas iedzīvotāji, saistītas ar mitruma izraisītajām kabeļu vainām, visas nemaz nav iespējams novērst. Problēmas esot vismaz pusei ielu apgaismes līniju. “Tas ir viens no pierādījumiem, kāpēc jāizvērtē situācija, lai nodrošinātu stabilu, drošu apgaismojumu,” pamato “Pilsētsaimniecībā”.
Otrs, par ko pašlaik visvairāk pilsētnieki sūdzas, ir pārāk vēla apgaismojuma ieslēgšana un pārāk agra izslēgšana. “Pilsētsaimniecībā” stāsta, ka to koriģējot katru dienu atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm un sūdzībām. A.Baļčūns atzīst, ka strādāšot vēl cītīgāk un darīšot visu iespējamo.
Tomēr no viņa teiktā par pārsniegto līdzekļu apmēru un elektrotīklu inženiera aktivitāšu bremzēšanu var noprast, ka uz ielu apgaismojumu tiek taupīts. Zinot, ka pēdējiem trīs gada mēnešiem tā uzturēšanai palikuši nepilni 7000 latu, šim mērķim līdzekļi bija jāparedz pilsētas budžeta grozījumos. Tas nav noticis.
***
Iedzīvotāji sūdzas par apgaismojuma trūkumu
• Katoļu ielā no Raiņa līdz Lielajai ielai;
• Loka maģistrālē no Rīgas līdz Aviācijas ielai;
• Pasta ielā no veikala “Drogas” līdz aplim;
• Zirgu ielā no Mātera līdz Pētera ielai;
• Rūpniecības ielas un Meiju ceļa posmos;
• Stacijas ielā pie īres nama;
• Tērvetes ielā no Raiņa līdz Rūpniecības ielai;
• Uzvaras ielas posmos;
• Vīgriežu un Katoļu ielā;
• pie pilsētas poliklīnikas;
• Vaļņu un E.Dārziņa ielā.
***
Pēdējie darbi
• Zvejnieku ielā 450 metru garumā un 150 metru posmā līdz pasta nodaļai Satiksmes ielā izbūvē jaunu apgaismes līniju.
• Sakārtota apgaisme Vārpu ielā no tirgus puses, kur bijis daudz sūdzību.
• Atjaunots ielas apgaismojums 440 metru posmā Pumpura ielā.
• Ar Autobusu parka līdzfinansējumu atjaunots apgaismojums pie autoostas un tai piegulošajos Svētes un Pasta ielas posmos, kur bija sadedzis sadales skapis.
• Izbūvēts jauns kabelis Hercoga Jēkaba laukumā, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu Ziemassvētku egles izgaismošanai un svētku apgaismojumam, kā arī pasākumu organizēšanai.
