Lai gan par zāliena kopšanu rudenī «Ziņas» jau rakstīja septembrī, vairāki lasītāji, kas pilsētā un laukos ap saviem mājokļiem ierīkojuši mauriņu, nepatīkami pārsteigti par straujo sūnas izplatību.
Lai gan par zāliena kopšanu rudenī “Ziņas” jau rakstīja septembrī, vairāki lasītāji, kas pilsētā un laukos ap saviem mājokļiem ierīkojuši mauriņu, nepatīkami pārsteigti par straujo sūnas izplatību. Kā pret to cīnīties? Vai oktobrī nav par vēlu? Speciālisti sniedz padomus, ko vēl var iespēt.
Sūnai nav nepieciešamas barības vielas, tā var augt gan ēnainās vietās, gan citiem augiem netīkamos laikapstākļos, neilgā laika posmā pārņemot zālienu. Kā “Ziņas” jau rakstīja, parasti sūnu veidošanos veicina trīs faktori: skāba vai arī noblīvējusies augsne un pārāk ēnaina vieta. Labākais laiks tās ierobežošanai ir pavasaris un rudens. Čaklākie saimnieki to jau paspējuši izdarīt, bet arī tagad vēl var sākt cīniņu pret sūnu.
Smalkas frakcijas kaļķis
Kā “Ziņām” stāsta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes lektore Aija Dižgalve, pirmais darbs pēc sūnas pamanīšanas zālienā būtu noteikt augsnes skābumu. Tieši tās paskābināšanās ir galvenais sūnu izplatības iemesls. Zālienaugiem vajadzīgs pH 5,6 – 6,5. Izturīgākās ir stiebrzāles, tomēr arī tās neaugs pārlieku skābā vidē.
Vasarā netīkamā zāliena pārņēmēja lielāko daļu var nogrābt, tādējādi irdinot augsnes virsējo kārtu un pievadot saknēm skābekli, rudenī tas nav ieteicams, jo tā tiek izraustītas saknes, pārliecināta SIA “Mauriņš” vadītāja Sarmīte Neimane. Gan viņa, gan A.Dižgalve iesaka zālienā iestrādāt kaļķojamo materiālu. “Labākie būs dolomītkaļķi, jo tiem smalkāka frakcija, līdz ar to labāk un ātrāk reaģēs ar augsni, strauji neitralizējot skābumu tajā,” saka LLU pasniedzēja un speciāliste dārzu ierīkošanas un kopšanas jautājumos. Nepieciešamo daudzumu ietekmē dolomītkaļķu sastāvs, bet tie noteikti būs vairāki kilogrami uz 100 kvadrātmetriem. S.Neimane akcentē, ka nevajadzētu izvēlēties dedzināto kaļķi, jo tas var iznīcināt augus.
Pretsūnas mēslojumi
Kā labāko mēslošanas līdzekli sūnas ierobežošanai kā LLU lektore, tā “Mauriņa” vadītāja min jelgavniekiem jau zināmo “Viva Eisen dünger”, kas satur 19 procentu dzelzs. Tas ātri un efektīvi izņem sūnu. Svarīgi, ka mēslo sausu zālienu, kas vēlā rudenī iespējams tikai saulainās dienās. Ja tas nopļauts pārāk īss, tad mēslo mitru. Var lietot arī pavasarī, rudenī izvēlas devu 10 kilogramu uz 300 kvadrātmetriem.
“Viva” pretsūnu mēslojums “Ferro Moos” labāk izmantojams pavasarī, jo tajā pievienots arī slāpeklis mauriņa barošanai. “Pēc mēslošanas nevajadzētu dienu divas pa apstrādāto vietu staigāt,” iesaka S.Neimane. Šis līdzeklis ne tikai izņem sūnu, bet arī uzlabo zāliena krāsu. Deva – 30 gramu uz kvadrātmetru.
Kad gaisa temperatūra ir 0…+10 grādu, mauriņā var iestrādāt speciālu rudens mēslojumu. Tas nostiprina pret mehānisku iedarbību un slimībām, piemēram, dažādām sēnītēm.
Pavasarī zālienu atjauno
Ja zālienu sūna ļoti pārņēmusi, pēc tās iznīcināšanas, iespējams, atklāsies neglīti pleķi. Var nogaidīt, kamēr mauriņš atkal saaug, bet var arī ķerties pie pagalma sakārtošanas. Tas darāms pavasarī, kad iespējami arī izsutuma vai izsaluši laukumi.
Ja mauriņš iznīcis pilnībā, augsni apmēram sprīža dziļumā uzirdina ar lāpstu, tad pieblietē, lai līmenis nebūtu augstāks par “veco” zālienu. Virsējo kārtu pāris centimetru dziļumā uzirdina ar grābekli, iekaisa sēklu maisījumu, pārber ar zemi un pieveļ.
Mazāk cietušu zālienu vispirms iespējami zemu nopļauj, tad uzirdina augsni, iesēj, pārkaisa ar smalku augsni un pieveļ. Biezāku šādi var padarīt arī izretotu mauriņu.
***
LLU Augsnes un augu zinātņu institūta lektore Aija Dižgalve:
Sūnas zālienā rudenī var ierobežot ar dolomītkaļķiem, jo tiem smalka frakcija, līdz ar to labāk un ātrāk reaģē ar augsni, strauji neitralizējot skābumu tajā.
***
Kad zālienu pārņem sūna
– Skāba augsne;
– par zemu nopļauts;
– trūkst barības vielu;
– stipri noēnots;
– blīva augsne un nepietiekama drenāža.