Latvija kļuvusi par vienu augsta ranga viesu vizīti bagātāka. Šonedēļ dievzemīti Baltijas jūras krastā savā pirmajā vizītē apmeklēja Apvienotās Karalistes karaliene Viņas Majestāte Elizabete II un Edinburgas hercogs princis Filips.
Latvija kļuvusi par vienu augsta ranga viesu vizīti bagātāka. Šonedēļ dievzemīti Baltijas jūras krastā savā pirmajā vizītē apmeklēja Apvienotās Karalistes karaliene Viņas Majestāte Elizabete II un Edinburgas hercogs princis Filips. Pie reprezentācijas pasākumiem pieradušie augstie viesi Latvijā tikās ar valsts pirmo pāri, svinīgās un smalkās maltītēs vilka paralēles Lielbritānijas un Latvijas vēstures gaitām, oficiāli atklāja britu izcelsmes bijušajam Rīgas mēram Džordžam Armitstedam veltītu pieminekli un apmeklēja kultūras pasākumus.
Kā līdzīgās reizēs ierasts, pastiprinātu drošības pasākumu dēļ galvaspilsētā bija daļēji paralizēta satiksme, piedāvājot autobraucējiem savdabīgo atrakciju jau krietnu brīdi pirms ikdienas sastrēgumstundas šķērsot Daugavu, ātrākais, divdesmit minūtēs, toties svinīgo audienci nepavadīja agresīvu radikāļu izlēcieni un nacionālboļševiku pusaugu meiteņu vicināti neļķu kāti, nedodot iemeslu karaliskajai ģimenei veltītām ironiskām piezīmēm britu presē. Tā vietā drošā attālumā no augstajiem viesiem minimālu aktivitāti pie Lielbritānijas vēstniecības izrādīja vien daži dzīvnieku mīļotāji, kas miermīlīgā formā pauda savus iebildumus pret Kanādas ķepaiņu dīrāšanu Karaliskās gvardes galvassegu vajadzībām. Protestētāji gan tika pagodināti ar iespēju paviesoties policijas iecirknī un šķirties no komiskā lāča kostīma. Savukārt sabiedrība var pasmīnēt par tās acīm karalienes vizītes laikā atklājušos sabiedrības “krējuma” etiķetes (ne)ievērošanas misēkli – Viņas Majestātes klātbūtne tik ļoti samulsināja amatā pēdējās nedēļas vadošo Saeimas spīkeri, ka viņa nekavējās atgriezties skolas laika atmiņās un sasveicināšanās laikā ar tālo viešņu līdz ar rokas spiedienu meitenīgi pakniksēt.
Kā jau bija sagaidāms no abu valstu “reprezentācijas personu” tikšanās, lielākā vizītes daļa dēvējama ne vairāk kā par diplomātisku laipnību apmaiņu, karalienei taktiski atsaucoties uz vēstures anālēs apcerēto Latvijas atpazīstamību pēc tās koka, liniem, sviesta un bekona, izsakot atzinību par visu, kas Latvijā 15 gadu laikā mainījies pozitīvajā virzienā (un ko pa ceļam no lidostas satiksmei slēgtajās ielās ir vai arī nav izdevies saskatīt caur modernā apvidus auto “Rover” logu). Laipnībā neatpalika arī viesību namamāte Vaira Vīķe-Freiberga, paužot “atzinību” par Lielbritānijas darba tirgus atvērtību, kas devis iespēju tikt pie skološanās, darba un finanšu resursiem, pēc Latvijas pirmās personas sacītā, 26 000 mūsu valsts iedzīvotāju (diezin vai pati prezidente joprojām visā nopietnībā vai bērnišķīgā naivumā tic šī skaitļa patiesumam), tikpat māksloti izsakot vāru cerību, ka letiņu izceļotāji reiz atgriezīsies un liks lietā svešumā gūto pieredzi.
Lai arī saistībā ar karalienes apmeklējumu vietējā vara paguvusi izpelnīties cilvēktiesību lietpratēju un dzīvnieku tiesību aizstāvju pārmetumus dubultstandartos, kā arī atklātībā nākušas ziņas par vizītes organizatoru piedāvāto iespēju kļūt par tās atbalstītājiem un apmaiņā pret ievērojamas naudas summas ziedojumu pusstundu pabūt uz sterliņu mārciņu banknotēm attēlotās karalienes sabiedrībā, var uzskatīt, ka Latvija īsi pirms novembra beigās Latvijā paredzētā NATO valstu galotņu sammita atkal guvusi plašu publicitāti virknē pasaules vadošo plašsaziņas līdzekļu. Zinot ne tikai britu masveidīgo aizraušanos ar futbolu un alus dzeršanu, bet arī savas karalienes apbrīnošanu un pat pielūgsmi, atliek tikai novēlēt, lai letiņu iezemieši pēc iespējas ātrāk vismaz tikpat augstu vērtētu valsts pirmo personu Rīgas pilī, cik ļoti briti visus šos gadus godā turējuši lāčādas cepurēs tērpto gvardu apsargātās Bekingemas pils saimnieci.
