Ar ES līdzfinansējumu tapusi rajona nodarbinātības stratēģija. No dokumenta varētu vēlēties lielāku pievienoto vērtību. Atliek cerēt, ka rajona pašvaldība turpmāk to vērtēs nevis formāli, bet pēc būtības.
Ar ES līdzfinansējumu tapusi rajona nodarbinātības stratēģija. No dokumenta varētu vēlēties lielāku pievienoto vērtību. Atliek cerēt, ka rajona pašvaldība turpmāk to vērtēs nevis formāli, bet pēc būtības.
Ar kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” un J.Zaharova saimniecības “Upeslīči atpūtai” apmeklējumu noslēdzies Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sadarbībā ar rajona Padomi realizētais Eiropas Sociālā fonda atbalstītais nodarbinātības apakšprojekts. Izstrādāta rajona nodarbinātības stratēģija. Ar mūsu rajonu saistītā daļa izmaksājusi 7850 latu.
Ik mēnesi notikušas darba grupas sēdes. Tajās iesaistīti LPS, rajona Padomes, pagastu, LLU, Zemgales attīstības aģentūras, Nodarbinātības aģentūras, Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības centra, Jelgavas Reģionālā PIC u.c. pārstāvji. Darba grupu “prāta vētrās” vairāk vai mazāk regulāri piedalījušies dažu zemnieku saimniecību un uzņēmumu (kopumā piecu) pārstāvji. Ap 20 zemnieku un uzņēmēju piedalījušies pavasarī organizētajā forumā.
No 2007. līdz 2013. gadam izstrādātā nodarbinātības stratēģija kalpos kā pamats nākamajiem projektiem un atzinuma saņemšanai par atbilstību attīstības plāniem. Tomēr varētu vēlēties, lai dokuments būtu ar lielāku pievienoto vērtību – konkrētāks –, ar plašāku saimniecisko un ekonomisko skatījumu un tāds, kuram būtu kāda efektivitāte, nevis tikai papīra vērtība.
No 50 stratēģijas lappusēm desmit procentu aizņem tās saistība ar ES, nacionālā, reģionālā un rajona līmeņa plānošanas dokumentiem. Tikpat daudz vietas atvēlēts pielikumiem, kā arī nodarbinātības un bezdarbnieku raksturojumam, vispārīgo mērķu un uzdevumu uzskaitei.
Stratēģijā izmantoti rajona lauku partnerības “Lielupe” biedrības pērn veiktā dzīves kvalitātes pētījuma dati. Nodarbinātības un informācijas pieejamības sadaļa atklāj, ka iedzīvotājiem nepietiek informācijas par darbā iekārtošanos, iespējām mācīties un piedalīties projektos. To par svarīgu iegūt “uz vietas” uzskata 84 procenti aptaujāto. 76 procenti norādījuši, ka viņiem aktuāla ir nepieciešamība pēc labāka un lētāka interneta.
Kā nozīmīgāko faktoru dzīves kvalitātes uzlabošanā vairāk nekā 90 procentu minējuši nepieciešamību palielināt darba vietu skaitu pagastā. VID darba ņēmēju šā gada datu analīze liecina, ka tikai astoņu pašvaldību (Kalnciema pilsētas, Elejas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Vilces, Zaļenieku) iedzīvotāji lielākoties strādā savā rajonā. Lielākā daļa pārējo pagastu darba ņēmēju dodas uz citiem rajoniem vai Rīgu. No Svētes ārpus rajona strādā 69 procenti, no Kalnciema lauku teritorijas – 91 procents nodarbināto, bet rajonā – ap 40 procentu. Stratēģija, ņemot vērā pašreizējo situāciju, nepārliecina, ka tās darbības laikā varētu piepildīties iedzīvotāju vēlme pelnīt pēc iespējas tuvāk mājām.
Partnerības “Lielupe” aptaujā 81 procents respondentu uzsvēris, ka viņiem ir svarīgi iegūt jaunas prasmes un iemaņas, kā arī pārkvalificēties. No tiem, kas strādā algotu darbu, vairāk nekā puse vēlējusies mainīt darbavietu. Tas darba devējiem ir nopietns signāls. Svarīgi arī uzsvērt darba devēju tik bieži pausto par līmenim neatbilstošo strādājošo pārkvalifikāciju un līdz ar to līdzekļu, tostarp ES piešķirto, nelietderīgu izlietojumu. Diemžēl – nekā. Apstākļos, kad tik daudzi sociālā nodrošinājuma meklējumos devušies uz ārzemēm, kad valsts dinamiskā attīstība iezīmējas oficiālās statistikas ciparos, nevis iedzīvotāju ikdienā, vairs nevarētu vienkārši tecēt pa straumei. No ikviena projekta būtu jāprasa atdeve, jāizskauž haltūras un “braukšana pa virsu”. Citādi labklājība mūsu zemē būs jāgaida ilgi un dikti.
***
Rajona nodarbinātības stratēģijas mērķi un uzdevumi
– Sekmēt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti.
Sniegt informāciju par uzņēmējdarbības sasniegumiem un iespējām.
Veicināt mentoru kustību.
Veicināt darba nometņu organizēšanu jauniešiem nodarbinātībai brīvajā laikā.
Izrādīt iniciatīvu pašnodarbināto nodokļu un atskaišu sloga atvieglošanai.
Organizēt apmācības iedzīvotājiem par uzņēmējdarbības sākšanu.
– Atbalstīt uzņēmējdarbības (sevišķi ar augstu pievienoto vērtību) attīstību.
Uzlabot infrastruktūru.
Veicināt investoru piesaisti.
Sniegt informāciju un apmācības uzņēmējiem par projektu izstrādi un ieviešanu, lai saņemtu ES atbalstu.
Veicināt sadarbību starp uzņēmēju un pašvaldību.
Sadarboties ar tehnoloģiskajiem biznesa un zinātnes centriem, kas nodrošina atbalstu uzņēmējiem
– Nodrošināt pievilcīgu dzīves vidi.
Nodrošināt komunikāciju resursus.
Nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus publiskos pakalpojumus.
Nodrošināt infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi mūžizglītībai.
Sakopt un labiekārtot teritoriju.
Sniegt informāciju par atbalstu sadzīves pakalpojumu attīstībai.
Nodrošināt drošību.
Veicināt bezskaidras naudas norēķinus.
Uzlabot mājokļu kvalitāti.
– Paaugstināt izglītības kvalitāti.
Veicināt darba devējus izveidot stipendiju un prakses sistēmas profesionālo un augstāko izglītības iestāžu audzēkņiem.
Atbalstīt biznesa programmu ieviešanu un inovāciju sekmēšanu izglītības iestādēs.
Sekmēt darbinieku un uzņēmēju kvalifikācijas celšanu, pārkvalifikāciju.
Veikt darba tirgus pētījumus.
Veicināt sadarbību starp pašvaldību, uzņēmējiem un mācību iestādēm.
Izstrādāt, licencēt un akreditēt darba tirgus prasībām atbilstošas izglītības programmas.
***
Galvenais ieguvums – sadarbības aizsākumi
Projekta koordinatore Latvijas Pašvaldību savienības ārējo sakaru koordinatore Ilze Ciganska:
Nodarbinātības apakšprojektu mērķis bija veicināt vietējo partnerību, lai uzņēmēji, pašvaldības un pārējās ieinteresētās grupas sanāktu kopā un meklētu nodarbinātības un attīstības jautājumu un problēmu risinājumus. Jelgavas rajonā izveidojās veiksmīga sadarbība, pozitīva gaisotne, visi darbojās ar lielu entuziasmu. Tā ka tas vien, ne tikai stratēģija, ir ieguvums. Lielais LPS projekts vērsts uz kapacitātes stiprināšanu, apmācībām, kas bieži vien nav taustāms ieguvums, bet pieci pašvaldību pilotprojekti ir ļoti pozitīva pieredze. Tagad no rajona pašvaldības atkarīgs, cik veiksmīgi tā izmantos izveidotās saites un cik mērķtiecīgi darbosies pie dokumenta.
Stratēģija tomēr ir stipri vispārīga, mehāniski salikti NVA, VID dati…
Jāatceras rajona padomju funkcijas. Nodarbinātība nav tiešā, bet autonomā funkcija. Projektā divu pilsētu domes atsevišķus stratēģijas jautājumus risināja daudz konkrētāk. Rajonos ir vispārīgāk – nosaka lielos mērķus, vīzijas, pasākumus. Nevar gaidīt, ka stratēģija būs ļoti konkrēta.
Tomēr viss ir saistīts – nav nodarbinātības, pašvaldībai nav ienākumu.
Faktiski pašvaldības pie tā sāk strādāt tikai pēdējos gados, kad šim mērķim ir finansējums. Vienīgi Liepāja ir labs piemērs – pilsētā bija augsts bezdarba līmenis, un tā bija spiesta meklēt risinājumus, mērķtiecīgi strādāt pie plāniem, stratēģijām. Pārējās pašvaldības savu lomu sāk aptvert pamazām.
Tāpēc šķiet, ka Jelgavas rajona stratēģijai ir maza pievienotā vērtība, skaists buklets un dokuments, bet par saturu var strīdēties.
Negribētu piekrist. Viens ir tas, kā dokuments uzrakstīts, cik daudz konkrēta tajā paredzēts, bet otrs – ka nāk kopā partneri un runā. Tas ir liels ieguvums. Labo nevar vērtēt, tikai pamatojoties uz dokumentu satura analīzi. Ir citas ar to saistītas lietas. Pats process bija ieguvums. LPS aicinās šo stratēģiju izmantot arī pēc tam, pārskatīt. Varbūt rajoniem to ir grūtāk noteikt, bet ir bāze, uz kuras mērķtiecīgāk plānot nākamos projektus, būs pamats atzinumam, vai iecere saskan ar attīstības plāniem.
Vai minētajiem partneriem jau sen nevajadzēja sanākt kopā?
Vienmēr var gribēt, lai dokuments ir labāks, nekā ir, bet jāatceras, kādi Latvijā ir statistikas dati. Ja projektam salīdzinoši mazs budžets un īss īstenošanas laiks, grūtāk to izdarīt. Man process bija svarīgāks, stratēģija ir tikai virsotnīte, darba grupā parādījās daudz problēmu, vairāk, nekā tā spēja risināt. Jau minēju, ka projekta uzdevums bija sekmēt partnerību un veicināt ideju apmaiņu, rosināt pašvaldības domāt, ka tām mērķtiecīgi jārisina šis jautājums. Protams, sadarbībai bija jābūt savlaicīgi, bet situācija ir tāda, kāda ir. Jāņem vērā, cik līdzekļu un cik funkciju ir pašvaldībām.
Ieguvums ir tas, ka darba grupa turpinās strādāt vietējā partnerībā “Lielupe”. Ja palielināsies plānošanas reģionu loma, jautājumi tiks risināti daudz koordinētāk.
Projekta darba grupas loceklis, Zaļenieku kokaudzētavas saimnieks Imants Parfenovičs:
Diskusijas un “prāta vētras” bija ļoti interesantas, LPS pārstāves bija sagatavotas un jautājumi pavērsti vajadzīgajā virzienā. Sākumā bija skepse, bet beigās izvērtās diezgan interesanti. Ja būtu tikai laika tērēšana vien, nepiedalītos. Ir lietderīgi ar citiem pārrunāt problēmas, apmainīties domām.
Nodarbinātības jautājumi ir ļoti aktuāli ikvienā uzņēmumā, kadru dēļ daudziem parādās attīstības grūtības. Līdzsvarotai attīstībai jāceļ ne vien darba alga, bet arī darba produktivitāte. Arī strādājošajiem būtu jāiet laikam līdzi un jāpaaugstina savas prasmes un zināšanas. Ikdienā tā diemžēl nenotiek. Dārzkopībā svarīgi, lai darbinieki kluso ziemas sezonu, apmēram trīs mēnešus, izmantotu zināšanu papildināšanai. Taču tas nav iespējams, Bulduru Dārzkopības vidusskolā programmas paredzētas pusgadam, kas mums neder.
Rajona Padomes izpilddirektore Mudīte Priede:
Esam priecīgi par iespēju. Līdz šim rajonā šādas aktivitātes ar uzņēmējiem nav notikušas. Galvenais ieguvums ir tas, ka pašvaldība pirmo reizi ar viņiem apsēdās pie sarunu galda un risināja nodarbinātības un attīstības jautājumus. Pateicoties LPS ekspertēm, izdevās īstenot izpildāmu stratēģiju, kurā iekļauta informācijas apmaiņa, datu bāzes izveide par īpašumu piedāvājumu potenciālajiem investoriem u.c. jautājumi. Būs reālas lietas, par ko atskaitīties.
