Tuvojoties ziemai, vai ikkatrs dzīvokļa īpašnieks sāk bažīties par komfortu savā dzīvoklī gada aukstajos mēnešos.
Tuvojoties ziemai, vai ikkatrs dzīvokļa īpašnieks sāk bažīties par komfortu savā dzīvoklī gada aukstajos mēnešos, taču to 11 daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kuru ēku gala sienas (vienā gadījumā – arī sāna siena) pēdējo gadu laikā nosiltināta, jau izjūt guvumu un novērtē ieguldīto līdzekļu efektivitāti.
Vēl pirms pāris gadiem dzīvokļu īpašnieki ar aizdomām raudzījās uz līdzekļu ieguldījumu ēku siltināšanā, bet tagad, redzot vai nu pašu mājā padarīto, vai kaimiņa ieguvumus, viedoklis pamazām mainās. Patlaban jau 17 māju iedzīvotāji izteikuši vēlmi, lai arī viņu daudzdzīvokļu namos tiktu sākti siltināšanas darbi, un top projekti.
Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (JNĪP) sadarbībā ar dzīvokļu īpašniekiem izskata dažādas iespējas, kā paaugstināt energoefektivitāti dzīvokļos. Viens no variantiem ir siltināšanas darbus veikt, izmantojot dzīvokļu īpašnieku maksājumu uzkrājumus, kas parasti arī ir izplatītākais modelis. Taču, ja līdzekļu tomēr nepietiek, iespējams vienoties ar JNĪP par apsaimniekošanas maksas palielināšanu uz konkrētu laiku mājas energoefektivitātes paaugstināšanai. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki ir gatavi ieguldīt līdzekļus šodien, lai ekonomētu nākotnē.
Ēku gala sienu siltināšana ir tikai viens no energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Jelgavā pēdējos gados piecām mājām veikta arī jumtu nomaiņa ar siltināšanu, kā arī vairāk nekā 30 ēkās nomainīti logi kāpņu telpās. Kā siltumenerģijas taupīšanas pasākums var būt arī iespēja regulēt un uzskaitīt tās patēriņu dzīvokļos, uz katra apkures ķermeņa ierīkojot termoregulatorus un siltumenerģijas proporcionalitātes devējus, kas dod iespēju katram dzīvokļu īpašniekam izvēlēties sev vēlamo apkures režīmu un diferencēti par to norēķināties. Saskaņā ar noslēgto atbalsta līgumu Vācijas – Latvijas vides aizsardzības pilotprojekta “Jelgavas siltumtīklu modernizēšana” realizēšanai šis pasākums tiks veikts 600 dzīvokļos, kā arī paredzēta vienas dzīvojamās mājas pilna renovācija. Tas viss ļauj ietaupīt siltumenerģiju, un ne vien jūsu dzīvoklis ziemā ir siltāks, bet arī par apkuri jāmaksā mazāk. Taču pirmais solis noteikti jāsper iedzīvotājiem, izvērtējot ieguvumus.
Viena no pirmajām mājām pilsētā, kuras iemītnieki izprata siltināšanas būtisko nozīmi energoefektivitātes taupīšanā, ir Meiju ceļā 14 – tur nosiltinātas gan abas ēkas gala sienas, gan arī sāna siena austrumu pusē. Šī būs tikai pirmā pilnā apkures sezona, kad iedzīvotāji varēs izbaudīt paveiktā efektivitāti, taču mājas vecākais Paulis Freimanis atklāj, ka jau pagājušajā gadā, kad darbi vēl pilnībā nebija pabeigti, namā nebija dzīvokļu, kuru saimnieki sūdzētos par aukstumu vai lieliem apkures rēķiniem.
Mājas vecākais stāsta, ka pirms siltināšanas dažos dzīvokļos cilvēki pat izvairījās dzīvot istabās, kuras robežojas ar gala sienām, bet nu viss mainījies. “Tā ir kā diena pret nakti – tur nav ko salīdzināt. Pirms tam gala dzīvokļos gandrīz visur sienas bija nopelējušas, mitras, tajos bija labi ja plus 16 grādu un maksa par apkuri arī augsta, tagad viss mainījies. Cilvēki atkal atgriežas istabās, kuras mitruma un pelējuma dēļ bija tikpat kā pametuši. Arī maksa par apkuri, salīdzinot ar citām Jelgavas mājām un pat Latvijas pilsētām, ir zemāka – vidēji 38 santīmi par kvadrātmetru. Turklāt tas bija pagājušajā gadā, kad vēl nebija pilnībā pabeigts iesāktais siltināšanas darbs. Mums tiešām nav par ko sūdzēties. Pilnībā varam baudīt ieguvumus un jau spriežam par nākamajiem darbiem, kā uzlabot savas mājas. Protams, sākotnēji nebija viegli pārliecināt visus iedzīvotājus par šādiem uzlabojumiem, bet tas tomēr izdevās, un tagad nav neviena, kas to nožēlotu.”
Meiju ceļā 14 nomainīti logi kāpņu telpās, kas arī ir būtisks ieguvums siltuma taupīšanai. Iedzīvotāji gaida, kad, visticamāk, nākamajā gadā, tiks siltināta rietumu puses siena.
Sākotnēji darbi ēkā sākti par īpašnieku maksājumu uzkrājumiem, taču vēlāk, novērtējot iegūto, iedzīvotāji pieņēmuši lēmumu paaugstināt apsaimniekošanas maksu. “Sākotnēji mūsu uzkrājums bija 4500 latu – tas bija pirmais ieguldījums, taču vēlējāmies, lai darbus turpina, un piekritām slēgt vienošanos ar apsaimniekotāju par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu. Tagad mūsu līgums paredz, ka noteiktu laiku maksājam vidēji par 10 santīmiem kvadrātmetrā vairāk, taču ieguvumus baudām jau šodien. To nenožēlo neviens,” tā P.Freimanis.
Iedzīvotājus, kas vēl šaubās par siltināšanas nozīmi, vislabāk pārliecina kaimiņu teiktais. Tam spilgts piemērs ir arī māja Raiņa ielā 9, kas pieņēmusi lēmumu par ēkas daļēju siltināšanu, jo līdzīgi darbi jau īstenoti Raiņa ielā 3 un kaimiņu teiktais par siltākiem dzīvokļiem bijis labs stimuls pieņemt lēmumu.
Arī RAF masīvā deviņstāvu ēkā, kur pirms tam valdīja vēsums un mitrums, pēc siltināšanas iedzīvotāji saka paldies par paveikto.
Katrā gadījumā lēmums vispirms jāpieņem dzīvokļu īpašniekiem, un tālāk ir sarunas ar apsaimniekotāju – JNĪP – par iespēju realizēt pasākumus siltumenerģijas taupīšanai.
Jaunā apkures sezona jau sākas – ik dienu arvien vairāk dzīvokļu tiek pieslēgti centralizētajai apkurei, un JNĪP tam sagatavojusies. Taču katras jaunas sezonas sākums ir mazliet saspringts, tāpēc iedzīvotāji aicināti būt iecietīgi, jo dažkārt nepieciešams ilgāks laiks, lai apkures sistēma sāktu darboties nevainojami. JNĪP arī aicina māju vecākos padomāt, vai vēlme ietaupīt vienmēr attaisnojas, – ir nami, kuri līdz pēdējam brīdim vēl nevēlas pieslēgt apkuri, cerot tā ietaupīt, taču, jo aukstāki būs jūsu dzīvokļi, jo grūtāk tos piesildīt, sākot apkuri. Nereti novēlots apkures sākums izraisa to, ka pat līdz Ziemassvētkiem māju nevar piesildīt un arī līdzekļu ekonomijas nav, jo siltums tiek patērēts vairāk.
