Varenajā skolēnu plūsmā, kas rītos labi redzama pilsētas ielās, Rantas Lazdiņas privātskolas «Punktiņš» audzēkņus var nepamanīt.
Varenajā skolēnu plūsmā, kas rītos labi redzama pilsētas ielās, Rantas Lazdiņas privātskolas “Punktiņš” audzēkņus var nepamanīt. Viņu ir tikai simts, pavisam neliela daļa no gandrīz astoņiem ar pusi tūkstošiem Jelgavas vispārizglītojošo mācību iestāžu skolēniem. Taču tā ir savdabīga, visnotaļ cienījama zinību kalnā kāpēju grupa, kuras skolai šogad aprit desmit gadu. Jubileja arī bija iemesls, kāpēc lūdzu uz sarunu “punktiņskolas” direktori un īpašnieci Rantu Lazdiņu.
Lielajās skolās jābūt vai nu lielam palaidnim, vai arī krietni jāpacīnās, lai tevi ievērotu. “Punktiņskolas” audzēknis kļūst ievērojams it kā pats par sevi, jo klasē vidēji ir tikai desmit bērnu.
“Punktiņā” centrā tiešām ir skolēna personības izaugsme. Šī ideja pedagoģijā nav nekas jauns, taču lielajās skolās to grūti īstenot. Pie mums mācību stundā katram jāatbild uzdotā viela, jāizsaka savas domas, jāatrāda mājas darbs. Ja kāds tomēr nav apguvis kaut vienu no mācību programmā iekļautajiem tematiem, “Punktiņā” ir kārtība, ka parāds jānokārto septiņu dienu laikā. Tādēļ mūsu sešinieks vai piecinieks var būt krietni vērtīgāks par tādu pašu atzīmi lielajās skolās, kur var “izbraukt cauri” visam semestrim, saņemot tikai dažas atzīmes. Neviens nepaliek malā arī ārpusstundu sabiedriskajos pasākumos. Katram ir kāds pienākums, un viņš attīsta savas prasmes darboties sabiedrībā.
Runājot par vidusskolas centralizēto eksāmenu atzīmēm, “Punktiņš” tomēr atpaliek no līderiem Valsts un Spīdolas ģimnāzijas…
Problēma ir bērna raksturā. Ja zināšanas mēs varētu liet iekšā ar karotīti, tad būtu vienkārši. Ne katrs skolēns ņem pretī to, ko viņam dod. Diezgan bieži uz “Punktiņu” ceļu meklē vecāki, kuru bērnam izglītības problēmas ir samilzušas un kādā citā skolā nav varējuši palīdzēt. Skolēns stāv nokārtu galvu un domā, ka viņš neko nezina un nekas viņam neizdosies. Mums, skolotājiem, psihologiem, vislielākā prasme ir audzēkņos radīt motivāciju mācībām. Skolēna gandarījums, ko rada darba augļi, kodolīgi izteikts skolas devīzē: “Ja daru, tad izrādās, ka varu.”
Vēl ceļu uz “Punktiņu” atrod audzēkņi, kas vēlas padziļināti mācīties labi sakārtotā skolas vidē. Viņi, atrodoties līdzās minētajiem “problēmu bērniem”, nepaliek zaudētājos, jo nelielajās klasēs skolotājam ir iespēja ar katru darboties individuāli.
Latvijā ir 17 privātskolu. Agrāk to bijis vairāk. “Punktiņš” ir biznesa veiksmes stāsts. Kādi, lūdzu, ir šā stāsta atslēgas vārdi?
Privātskolā ļoti svarīgi ir nostādīt, ka par naudu nevar nopirkt ne zināšanu vērtējumu, ne arī iegūt uzvedības atlaides. Mēs pieņemam tikai tādus bērnus, kuri saka: “Jā, es mācīšos, apmeklēšu stundas.” Ja tādas apņemšanās nav, mums nav par ko runāt. Mūsu audzināšanas mērķis ir uz pozitīvām vērtībām orientēta personība. Visi pagājušā gada absolventi iestājušies augstskolās, četri no viņiem studē ārzemēs. Neviens dzīvē nav nogājis no ceļa.
