Lieli dūži pasaulē bīda un īsteno vērienīgus projektus dažādās jomās, ar astoņkāja cienīgiem taustekļiem izplešoties teju pa puspasauli.
Lieli dūži pasaulē bīda un īsteno vērienīgus projektus dažādās jomās, ar astoņkāja cienīgiem taustekļiem izplešoties teju pa puspasauli. Arī Latvijā darbojas ne viens vien dažādos statusos reģistrēts ārvalstu vareno “satelīts”, kā piemēru var minēt kaut vai filantropa Džordža Sorosa finansēto, pašmāju oligarhu vairākkārt aprieto un sarkastiski par vietējo absolūtās patiesības citadeli saukāto sabiedrību par atklātību “Delna”.
Kā vienu par savas darbības mērķiem šī organizācija izvirzījusi paraugprāvu ierosināšanu nolūkā gluži kā mācībstundas ietvaros iedīdīt Latvijas iedzīvotājus tiesisko cīniņu ābecē, lai varētu vērsties pret pašvaldību pieļautajām nelikumībām būvniecībā, īpaši pret apbūvi kāpu zonā. Šajā ziņā “Delnai” tiešām ir pāris spilgtu precedentu, ar ko palepoties, jo divos pašas ierosinātos tiesas procesos tā dažādu instanču tiesas zāles atstājusi kā uzvarētāja – gan prasībā par būvatļaujas anulēšanu vēl procesa laikā nodedzinātai jaunbūvei Liepājas rajonā, gan pēc tikko kā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pasludinātā (un vairs nepārsūdzamā) sprieduma par jaunbūves nojaukšanu Talsu rajonā.
No vienas puses – it kā spriedums pasludināts, un atliek vien darbināt buldozeru, tomēr uzmanību saista kas cits. Proti, lai gan aktīvā organizācija nerimstas atkārtot, ka ar saviem tiesas darbiem vēršas pret valsts struktūru pieļautajām nelikumībām, pēc šīm tiesiskajām uzvarām par lielākajiem zaudētājiem kļūst ne jau likumu pārkāpušās, iepriekš būvatļaujas nelikumīgi izsniegušās (nekustamā nodokļa perspektīvu vai citu iemeslu dēļ – to var tikai minēt) pašvaldības, bet gan privātpersonas, kurām šie dokumenti izsniegti. Vēl zīmīgāk, ka minētajās “paraugprāvās” kā būvju īpašnieki figurē sabiedrībā nepazīstamas personas, nevis, piemēram, elites pārstāvji, par kuru aktivitātēm kāpu apbūvē dzirdēts un redzēts gana daudz un par ko gan “Delnas” “taisnības cīnītāji”, gan citi interesenti var pārliecināties, kādā jaukā un saulainā dienā sarīkojot velosipēdu izbraucienu pa jūras piekrasti.
Patiesībā šajā kontekstā nav arī svarīgi, kas ir nojaucamās jaunbūves īpašnieks, tomēr līdz šim “Delnas” ierosināto lietu iznākumi tiesu zālēs liek domāt, ka tā dēvētā “likumpaklausības paraugstunda” veidota uz dažu tādu līdzcilvēku rēķina, kurus nesargā ne dažādos veidos iegūti miljoni, ne sakari varas augstākajos ešelonos. Tā vien gribētos beidzot sagaidīt “paraugprāvu”, kur pēc pilnas programmas un nopelniem saņem arī nelegālo dokumentāciju smērējošās pašvaldības un to līderi, nevis tikai kā akls pingvīns uz ledusgabala ķīlnieka lomā tiek atstāts jaunbūves īpašnieks, kas tā vietā, lai saskaņā ar rīcībā esošo dokumentāciju pabeigtu būvniecību un vadītu patīkamas dienas jaunajā mājā, piespiedu kārtā tiek iesaistīts pavisam nepatīkamās procedūrās un spiests dzīvot ar vāju cerību (labākajā gadījumā) pēc vairākiem gadiem no pašvaldības attiesāt kompensāciju, ko izlietot tiesājoties nomaitātās veselības atgūšanai. Grūti pat iedomāties, kāda jezga sāktos, ja līdzīgs tiesas spriedums tiktu pieņemts, piemēram, gadu pēc daudzdzīvokļu nama nodošanas ekspluatācijā, kad analogs spriedums skartu vairākus desmitus ģimeņu….
Ja šī ir tā taisnība un tiesiskums, ko tik neatlaidīgi vēlas panākt “Delna”, tad minētā organizācija jau tagad var kāpt visaugstākajā kokā un pati sev vismaz trīs reizes veltīt “urrā” saucienus. Sist tos, kas sevi nespēj aizstāvēt, nav grūti.
