Līdz pēdējam moža, uzmundrinoša, inteliģenta, ar pētošu žurnālista skatījumu uz dzīvi – tāda atmiņā paliek Skaidrīte Bremze.
Līdz pēdējam moža, uzmundrinoša, inteliģenta, ar pētošu žurnālista skatījumu uz dzīvi – tāda atmiņā paliek Skaidrīte Bremze. Trīs gadus viņa bijusi Jelgavas pilsētas un rajona avīzes “Darba Uzvara” redaktore, bet, Jelgavā dzīvojot, pagājis vairāk nekā gadsimta ceturksnis. Skaidrīte dzimusi 1931. gadā Sēlpilī. Jaunības pavasaros pa nedrošu ledu viņa pār Daugavu gājusi uz Pļaviņām, kur mācījās vidusskolā un kur arī satika savu dzīvesdraugu Imantu, ar kuru kopā viņi 2004. gadā kļuva par zelta pāri. Piecdesmito gadu sākumā Skaidrīte pabeidza Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti. Taču par latviešu valodas un literatūras skolotāju viņa strādāja tikai pēdējos sešus gadus pirms savas aiziešanas. Pārējais darba mūžs veltīts žurnālistikai. Padomju laikos rakstīt bija sarežģīti. Taču Skaidrīte Bremze to spēja interesanti. Mīļākais temats – lauku cilvēku likteņstāsti. Viņa strādājusi žurnālā “Sieviete”, kā arī televīzijas dokumentālo filmu studijā. 1978. gadā Skaidrīte pieņēma piedāvājumu kļūt par Allažu ciema padomes priekšsēdētāju. Vīrs Imants turpat Allažos sāka strādāt par mežsargu. Tomēr drīz viņi saprata, ka velk atpakaļ uz pilsētu un pie žurnālistikas. Un tad 1980. gadā nāca piedāvājums strādāt par avīzes redaktori Jelgavā.
No toreizējā “Darba Uzvaras” vīru kodola – Guntis Krūmiņš, Roberts Dzelme, Leons Ozols, Linards Sēja, Vilnis Grasis – šai saulē vairs nav neviena. Sievas ir izturīgākas. Tā laika kolēģe Aija Rone atceras Skaidrītes izpalīdzību un rūpes par redakcijas darbiniekiem. Grūtā brīdī pie viņas varēja droši doties, jo bija zināms, ka redaktore centīsies saprast un katrā ziņā nenodos. Skaidrīte Bremze pieņēma darbā tikko augstskolu beigušo tagadējo redaktori Ligitu Timmu, kā arī šo rindu rakstītāju. Tolaik “Darba Uzvarā” publicējās arī dzīvesdraugs Imants, kas rakstīja mazbērniem veltītus stāstus un pasakas.
1983. gadā Skaidrīte atgriezās žurnālā “Sieviete”, kur nostrādāja vēl dažus gadus, bet pēc aiziešanas pensijā sadarbojās ar “Jelgavas Avīzi”, gatavojot pensionāriem domāto pielikumu “Smilšu pulkstenis”. Pēdējā darbavieta viņai ir Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola, kurā par latviešu valodas un literatūras skolotāju strādāts līdz pat šim septembrim. Kad slimība vairs neļāva vadīt stundas klasē, viņa aprūpēja audzēkņus, kuriem bija nepieciešama mājmācība. Taču arī šajā laikā Skaidrīte palika uzticīga savam žurnālistes aicinājumam. Viņas daba auglis ir grāmata “Skolotāju iela” – atmiņu apkopojums par vakarskolas vēsturi. Tās fragmentus esam publicējuši arī “Novadiņā”. Grāmata gaida savus izdošanas svētkus, kas, cerams, pienāks.
Atvadīšanās no Skaidrītes Bremzes ir šodien pulksten 12 Zanderu kapu kapličā. Urna ar viņas pīšļiem tiks zemē guldīta dzimtajā Sēlpilī.
Izsakām līdzjūtību tuviniekiem. Skumstam par kolēģi, kurai bija vēl daudz laba, ko rakstīt.
“Zemgales Ziņu” redakcijas vārdā – Gaitis Grūtups
