Vai arī jūs savā dzīvē esat saskārušies ar relatīvisma jēdzienu? Vienam šķiet, ka rinda autoostā nebija gara, bet citam tā vilkās veselu mūžību.
Vai arī jūs savā dzīvē esat saskārušies ar relatīvisma jēdzienu? Vienam šķiet, ka rinda autoostā nebija gara, bet citam tā vilkās veselu mūžību. Vienam diena ir par garu, cits nespēj izdarīt pat pusi, citiem un sev iestāstot, ka “nav laika”. Un cik garš ir mirklis? To gan laikam vēl neviens zinātnieks nav paspējis noskaidrot. Līdzās citiem eksistē arī jēdziens, ar kuru sastapies ikviens, – “patiesības mirklis”.
Meklējot dzīves jēgu un sastopoties ar ko jaunu, pārņem sajūta, ka nu pienācis kārtējais “mirklis”. Bet cik garš bieži vien tas ir? Dažkārt noturas daudzus gadus, citkārt tikai dažas sekundes, jo nākas secināt, ka tā bijusi tikai ilūzija.
Manā bērnībā, kad komunisma celšana visiem jau bija apnikusi, Latvijā masveidā ieplūda ezoteriskā literatūra. Kāri tvēru ikvienu rakstu par garu izsaukšanu, hipnozi, maģiju. Šķita – tas nu reiz piepildīs dziļākās ilgas un vajadzības. Tagad, protams, saku paldies Dievam, ka kontakts ar aizkapa valstību neizdevās. Šim posmam sekoja garš fanātisma periods, jo biju taču atradis pasaules Glābēju. Vispār neskatījos televīziju un riebās viss, kas bija no šīs pasaules. Savukārt mīlestība un laulība deva atziņu, ka visās lietās vajadzīgs līdzsvars.
Tā mēs krītam no viena grāvja otrā, un no malas tas izskatās smieklīgi. Bet ko lai saka par visu Rietumu pasauli, kas šobrīd savā materiālismā balansē uz grāvja malas, cenšoties, cik var, baudīt pašas baudas dēļ. Diemžēl, kad tā beigusies, tu paliec vēl tukšāks un neapmierinātāks nekā sākumā. Drīz tev tas būs apnicis līdz kaklam, un gribēsies kaut ko dvēselei. Tu piekritīsi, ka lielākā daļa pašnāvnieku dodas nāvē tieši tādēļ, ka nav spējuši atrast dzīves jēgu.
Viens no pēdējiem “patiesības” kliedzieniem, ar ko saskāros, bija Dena Brauna “Da Vinči kods”, kas solīja uz “reāliem” faktiem balstītus argumentus: tūdaļ uzzināšu kaut ko īsti slepenu, kas pārmainīs visu manu dzīvi. Taču ātri vien šos “reālos” faktus pētnieki apgāza kā nepatiesus vai tendenciozus. Gan jau daudzi esam piedzīvojuši vilšanās, pēc kurām gribas visam garīgajam uzspļaut. Kaut gan – šīm sazvērestības teorijām vienalga ir patīkami ticēt, jo ikdiena vairumam rit taču tik vienmuļi.
Nedomāju patiesības meklējumiem atmest ar roku. Un pamatā galvenais taču ir tik vienkāršs. Pravietis Miha jau pirms divdesmit septiņiem gadsimtiem devis padomu: “Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti – darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” Citiem vārdiem – dari otram labu. Tā varētu būt vadlīnija nākamo “patiesības mirkļu” izvērtēšanai.
