Jau kopš sendienām latvieši centušies ikdienai piešķirt mazu pikantuma devu – nav nemaz tālu jāmeklē, var palūkoties dainu skapī un atrast kaudzi nerātno tautas dziesmu.
Jau kopš sendienām latvieši centušies ikdienai piešķirt mazu pikantuma devu – nav nemaz tālu jāmeklē, var palūkoties dainu skapī un atrast kaudzi nerātno tautas dziesmu. Vieni par tām kaunīgi ķiķina plaukstā, citi ignorē “kā šķiru”, bet vēl daži atrod tajās labu izklaidi. Nerātnās dainas ir viens no ierosmes avotiem, kas Modrim Bargajam palīdz radīt erotiskas mēbeles un viegli uzkarsētu atmosfēru tiem, kas apciemo viņa māju Džūkstē.
Lai gan erotisko mēbeļu meistars nedzīvo Jelgavas rajonā, tomēr no mūsu pilsētas nav neaizsniedzams. Ja uznāk vēlme pēc kādas pikantuma devas, nepilna stunda – un Modra māja sasniegta. Jau no ārpuses tā atšķiras no pārējām – koka apdare, no kuras dvesmo senatnes elpa, bet pagalmā stāv žigulītis. Saimnieks laipni aicina iekšā, atvainojoties, ka darbs vēl pusceļā, tomēr nākotnē cerībām par labu izklaides vietu būšot lemts īstenoties.
Pirtiņā iet īpaši karsti
“Piecdesmitajos gados uzzināju, ka ķeizarienei Katrīnai Lielajai bijis galds ar kājān kā vīriešu locekļiem. Tas bija atmiņā iesēdies, un, kad privatizēju šo ēku, nolēmu sākt taisīt kaut ko līdzīgu,” stāsta Modris, kas pēc izglītības un amata ir galdnieks un spēj pat māju uzbūvēt no pamatiem līdz atslēgai.
Vairāku gadu laikā tapis ne tikai iecerētais galds, bet arī dažādi ķeblīši ar abu dzimumu ģenitālijām, kas vienlaikus pasniegtas pikanti un jautri, nebūt neatgādinot ko vulgāru. Sava vieta arī praktiskām lietām – karotēm un ķipīšiem ar vīrieša mantu roktura vietā.
Jau koridorā varam pamanīt autora aizraušanos ar nerātnajām dainām – pažobelē izgrieztas visdažādāko “frizūru” sieviešu ģenitālijas, bet tualete turpat blakus tiek dēvēta par “dāmu paradīzi” – nekad daiļā dzimuma pārstāves nebūšot starp tik daudziem locekļiem.
Savdabīgs gars ir arī pirtiņai – tur vīriešu locekļu un sieviešu krūšu ir tik daudz, ka katrs var atrast sev tīkamas, turklāt daudzām lietām ir praktiska nozīme, piemēram, viens būs labs rokturis, lai uzkāptu uz lāvas.
“Pirtiņā bijušas daudzas jautras kompānijas, tai skaitā no Jelgavas. Ir īpaši viesi, kas man kaut kā palīdzējuši. Tad es viņiem esmu ar mieru jebkurā brīdī iekurināt pirtiņu. Tā kāds jūrnieks, kad pastāstīju par apkures problēmām, aizveda mani uz veikalu un nopirka “Jotul” krāsniņu. Protams, tādam cilvēkam visu mūžu būšu pateicīgs,” piebilst Modris.
Visa politika – kokgriezumos
Īpaši vārdi Modrim sakāmi par valdību. Tā tapis Aināra Baštika galds. Kāpēc Baštika? Viņš pacēla māmiņu algas, tāpēc sieviešu krūtis kļuvušas lielākas, jo tajās, gaidot bērnu, parādījies piens, un tieši krūtis balsta šo galdu. “Es jau smejos, ka man te visa Saeima: re – Ingrīdas Ūdres ķeblītis, re – Aivariņš, tur – Aigariņš, bet tur – Andrītis. Un tas ir lielākais pipuks – Eināriņš,” skaidro kokgriezējs.
Pēc nopietnām pārdomām par dzīvi radies arī kāds īpašs galds. Latvijas vīriešu vidējais mūža ilgums ir 62 gadi, bet pensijas vecums – 65. Lai raksturotu šo situāciju, kokgriezējs radījis galdu, kura vīrišķīgais balsts sasējies mezglā.
Amsterdamā Erotikas muzejā viss ir no plastmasas un tamlīdzīgiem materiāliem, bet šeit – no dabīga koka. Modris darbā izmanto gan bērzu, gan ozolu, gan sarkankoku. Idejas nāk no žurnāliem, arī pašam fantāzijas netrūkst.
Šo to izdodas pārdot, piemēram, kāds uzņēmējs no Jelgavas iegādājies vairākus pirts ķipīšus. Tieši kurš, to kokgriezējs neprecizē. Tagad gan meistaram ir doma pamazām visu mest malā, jo kokgriešana viņam esot kā narkotikas – ja sāk griezt, tad jāpabeidz. “Kā dzērājam – nakti nevar gulēt, kamēr viss nav beidzies,” atzīst Modris.
Reakcija ir dažāda
Modrim esot interesanti vērot cilvēkus, kas atbrauc to visu apskatīties. “Derētu slēptā kamera, kas visu filmētu, pašiem pēc tam būtu jautri noskatīties.”
Visvairāk atmiņā palikusi kāda grupiņa no pansionāta. Tantiņas tā smējušās, ka Modris domājis – dabūs galu. “Viena pat teica – nu tagad esmu redzējusi visu, varēšu droši nomirt.”
Meistars arī novērojis , ka cilvēki ar augstāko izglītību savas izjūtas cenšas slēpt vai arī atklāti rauc degunus, pat tēlo svētos. Taču Modris uzskata, ka tieši lielākie nerātnieki par to visu saka “fui”. “Bija arī kāda dāma, kas atklāti paprasīja – vai te var dabūt vīrieti ar šitik lielu locekli?”
Lai gan pirtiņu saimnieks gatavs piedāvāt pasākumiem, viņš skatās, kas tā ir par kompāniju. Jau gadījusies bēdīga pieredze ar studentiem – tie sadedzinājuši grīdu un dažus daiktus mēģinājuši nolauzt.
