Laiks pēc vēlēšanām jaunās valdības veidošanā nav nesis nekādus īpašos pārsteigumos.
Laiks pēc vēlēšanām jaunās valdības veidošanā nav nesis nekādus īpašos pārsteigumos. Koalīcijas kodolu, kā jau bija paredzams, veido vecās valdības trīsvienība – Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība un Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība. Viņiem 9. Saeimā ir 51 deputātu vieta. Tātad – vairākums, kas katrā balsošanas reizē var pārtapt arī par mazākumu, ja kāds no viņu deputātiem būtu devies atpūsties, saslimis vai komandējumā. Teju vai ikviens nākamās valdības prognozētājs jau uzreiz pēc vēlēšanām lēsa, ka valdības koalīcijā tiks aicināts arī ceturtais partneris.
Kādu brīdi klīda koķetas runas, ka par tādu varētu tikt aicināts Nila Ušakova vadītais “Saskaņas centrs”, kas, par pārsteigumu daudziem, jaunajā Saeimā ieguva 17 deputātu vietu. Lai arī Latvijas sabiedrība pamazām nobriest domai, ka agri vai vēlu pie teikšanas jātiek arī mērenajai opozīcijai, tik tālu vēl neesam izauguši. Ne no labējo partiju – pozīcijas –, ne kreiso – opozīcijas – puses. Iespējams gan, ka, turpinoties politikas attīstības procesam, tas varētu notikt jau nākamās Saeimas laikā. Tiktāl par utopiskiem modeļiem.
Iespējamāk šķita, ka ceturtais valdībā tiks aicināts “Jaunais laiks”. Lai gan arī tas nebija īsti ticami, īpaši pēc viņu paskaļā demarša, visiem partijas ministriem neilgi pirms parlamenta vēlēšanām draudzīgi pametot Aigara Kalvīša vadīto valdību. Tajā pašā laikā “jaunlaicēnu” 18 deputātu balsis pozīcijas 51 dotu tik pamatīgu stuti, ka Saeimā bez aizķeršanās izietu cauri jebkurš valdības iesniegtais dokuments. Ticamākais, “Jaunā laika” apetīte uz ministru vietām bija tāda, ka “trejmeitiņas” nevarēja pieņemt šādu koalīcijas modeli.
Pavisam reāls likās valdības variants, pieaicinot apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ar astoņiem Saeimas deputātiem. Tas jau tagad guvis apstiprinājumu dzīvē. Pēc vakardienas koalīcijas partiju sarunām ar “tēvzemiešiem” pēdējie aicināti piedalīties valdības veidošanā. Ieguvums acīmredzams. Pirmkārt, diezgan stabils Saeimas vairākums – 59 deputātu vietas. Tas nodrošinās labvēlīgus balsošanas rezultātus arī gadījumā, ja kāds no deputātiem neatrastos Latvijā. Otrkārt, viņu vēlme pēc ministru portfeļiem ir minimāla – trīs. Treškārt, TB/LNNK ir milzīga politiskās darbības pieredze. Strādājot gan daudzās valdībās, gan atrodoties ilgstošā opozīcijā parlamentā. Nav ko izlikties, tieši viņi līdz šim arī bijuši veiklākie un apsviedīgākie “zempaklāja politikas” spēlētāji un piekopēji. Valdībā aicinot tieši šo politisko spēku, trijotne izdarījusi sev vislabāko izvēli.
No Jelgavas lūkojoties, šis variants būs gana interesants. Ekonomikas ministra amatam “tēvzemiešu” valde jau vasarā izvirzīja mūsu pilsētas Domes priekšsēdētāja vietnieku Juriju Strodu. Kādu laiku gan klīda runas par to, ka uz to varētu pretendēt Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, kas visai aktīvi piedalījās apvienības vēlēšanu programmas veidošanā, kā arī aģitācijas pasākumos. Tomēr jau sākotnēji tas nešķita īsti nopietni. Cits lidojuma augstums un citi mērogi.
Atliek vien sagaidīt nākamo otrdienu, kad kopā pulcēsies jaunās – 9. Saeimas – deputāti. Šajā pašā dienā valdības veidotājs A.Kalvītis paredzējis viņus iepazīstināt ar valdības deklarāciju un jaunajiem ministriem. Visai ticams, ka otrdien Jurija Stroda rokās tiks nodots Latvijas Republikas ekonomikas ministra portfelis. Jelgavai tā ir gan laba, gan ne tik laba ziņa, jo viņa pārziņā Jelgavas pašvaldībā jau vairākus gadus bija investīciju piesaiste turklāt šajā jomā bija gana atzīstami panākumi. Līdzvērtīgu aizstājēju nebūs viegli atrast.
