… Esmu ieradies pilsētas kultūras namā, lai noskatītos kādu no Dailes teātra viesizrādēm. Programmiņas, teātra vestibilā pie minigaldiņa novietojies, tirgo… Arvīds Matisons.
… Esmu ieradies pilsētas kultūras namā, lai noskatītos kādu no Dailes teātra viesizrādēm. Programmiņas, teātra vestibilā pie minigaldiņa novietojies, tirgo… Arvīds Matisons.
… Ejot vēlēt 9. Saeimu, pa ceļam atkal izrādās kultūras nams. Sestdienas rītā pie durvīm jau pulcējas brangs vēlētāju bariņš. Bet durvīs, vēlētāju pases pārbaudīdams, stāv… Arvīds Matisons.
… Vedu meitu, tolaik vēl ģimnāzisti, uz kādu no Ā.Alunāna teātra pirmizrādēm. Viņai neinteresē ne lugas autors, ne nosaukums, bet tikai – vai tajā spēlēs Arvīds Matisons.
Es meitai pievienojos. Arvīda parādīšanās uz skatuves – tas ir pārbaudījums: lai arī loma nebūtu tekstiem bagāta, viņš ar žestiem un mīmiku paņem skatītāju savā varā, sasmīdina un liek aizmirst ikdienas vai nedēļas rūpes un nedienas.
Nav man tas gods būt jubilāra tuvāko draugu pulkā, nav iznācis pat parunāt, vai jaunības gados neesam lenkuši vienas un tās pašas meitas Variebas pagasta ballēs – Arvīds iedzimtais, es – netālā meža tehnikuma audzēknis. Viens vienīgais mūsu kopējais paziņa (laikam pat Arvīda radinieks!) Ēdeļu Jānis nekādi nav izvilināms no Saldus apkaimes uz Jelgavu, lai ar Arvīdu un mani trijatā paceltu kādu glāzi un pakavētos senās atmiņās.
Pirms gada – decembra nogalē – Arvīds bija uzupurējies smīdināt Meža fakultātes docētājus Ziemassvētku vakarā. Un atkal: anekdotes, anekdotes – kur tu, cilvēks, atradīsi laiku intīma rakstura pārrunām!
Pārlasu Mārtiņa Zviedra slavinājumu (“Zemgales Ziņas”, 13. novembris): astoņi desmiti lomu Jelgavā – gandrīz visos Ā.Alunāna lugu iestudējumos un vēl, un vēl.
Baidos izteikties, cik pareizi ir dzīves apaļo jubileju saistīt ar “Mucenieka un mucenieces” izrādi, nevis ar pasē ierakstīto datumu. Bet, lai nu būtu kā būdams, 4. novembrī priecājos par Dundurnieku – sešdesmitgadnieku – jauno Arvīdu Matisonu.
Sirsnīgs rokasspiediens Tev, jubilār!
