«Esmu lepns par savu vārdu!» atzīst Mārtiņš Verbelis, 13 gadu vecs puisis, kas ikdienu vada Jelgavas Valsts ģimnāzijā, aktīvi nodarbojas ar sportu, klausās smago mūziku un atrod laiku padraiskoties ar mazo brāli.
“Esmu lepns par savu vārdu!” atzīst Mārtiņš Verbelis, 13 gadu vecs puisis, kas ikdienu vada Jelgavas Valsts ģimnāzijā, aktīvi nodarbojas ar sportu, klausās smago mūziku un atrod laiku padraiskoties ar mazo brāli.
“Mārtiņš vārdu ieguva rudenīgo noskaņu dēļ,” prāto puiša mamma Ruta. Tas ģimenē nav mantots, bet tēta izvēlēts no saraksta, ko itin bieži vecāki veido bērniem.
Līdz sestajai klasei Jelgavas 3. sākumskolā puisis klasē bija vienīgais Mārtiņš, nu ģimnāzijā viņi ir divi. Šis mācību gads zēna dzīvē nesis jaunu virzienu – citu skolu, klasi un klasesbiedrus –, bet viņš ar izmaiņām ticis galā labi. Gandarījums arī par paveikto, lai mācību iestādē tiktu, jo bija jākārto pirmie iestājpārbaudījumi. Klase ir draudzīga, “jauniņos” neatgrūžot, tāpēc atliek tikai mācīties.
Ik pa laikam Mārtiņš no skolas atnes arī kādu piezīmi par stundas traucēšanu, jo puisim patīk “parunāties” un klasē viņš esot skaļš, bet mājinieki gaviļnieku raksturo kā klusu un drīzāk atturīgu. “Iekšā gan viņam “siltumiņš” ir, bet tas jāmācās arī izrādīt uz āru,” tā mamma.
Skolā šodien būs Mārtiņdienas pasākums un tirdziņš, bet gaviļniekam citi plāni – jādodas uz treniņu. Mārtiņam sportot paticis vienmēr. Viņš spēlē gan hokeju, gan basketbolu, vasarā kopā ar draugiem patīk spēlēt volejbolu, futbolu un skrituļot, bet nu trīs reizes nedēļā Mārtiņš trenējas kikboksā. Mamma apgalvo, ka mācībām tas netraucējot – ar tām puisis tiekot galā patstāvīgi. Turklāt Mārtiņam kādas divas stundas dienā atliek arī daudzu pusaudžu iemīļotai nodarbei – datorspēlēm –, klausīties “metālu” tā, ka mājiniekiem “ausis džinkst”, un vēl padauzīties ar brāli Reini.
Nākotnes profesijas nodomi Mārtiņam vēl miglā tīti. Patlaban puisis sliecas kļūt par policistu, ugunsdzēsēju vai arī dienēt armijā.
Vārdadienu šoreiz viņš pavadīs ģimenes lokā pilsētā. Bijuši gadi, kad svinēts laukos ar īstu Mārtiņdienas cienastu, bet līdz ar vecmāmiņas aiziešanu mūžībā tradīcijas apsīkušas. Šovakar galdā tiks celta gaviļnieka iecienītākā kūka “Cielaviņa”, bet Mārtiņš neatsakās arī no domas kādreiz mammai lūgt pagatavot īstu Mārtiņdienas zosi, jo tradīcijas puisim patīk – savulaik par to pat skolā projekts rakstīts.
