Mūsu laikrakstam jākļūst par pozitīvās pieredzes apmaiņas tribīni, par asas kritikas ieroci cīņā pret trūkumiem mūsu darbā un sadzīvē.
“Mūsu laikrakstam jākļūst par pozitīvās pieredzes apmaiņas tribīni, par asas kritikas ieroci cīņā pret trūkumiem mūsu darbā un sadzīvē,” tā 1956. gada 3. novembrī Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas laikraksta “Plēsums” 1. numurā rakstīja Agronomijas fakultātes pirmkursnieks Bērziņš. Kā jau šajā laikā ierasts, izdevumā netrūka pašslavinošu rakstu, spodrinot amatpersonu tēlu. 50 gadu laikā avīze pārtapusi par žurnālu, ko tā lasītāji vērtē kā Lauksaimniecības universitātes (LLU) vizītkarti un prestiža veidotāju.
Tieši pusi gadsimta pēc pirmā numura iznākšanas pagājušajā piektdienā Jelgavas pils Sudraba zālē žurnāla “Plēsums” jubilejas svinībās pulcējās bijušie redaktori, korespondenti, fotogrāfi, maketētāji un sadarbības partneri. Svētkos pašreizējais kolektīvs tikās ar vairāk nekā 70 bijušajiem darbiniekiem, lai kopā ar augstskolas vadību ielūkotos LLU vēsturē, kas dokumentēta 869 žurnāla numuros.
Slavināšana un kritika
Lai gan pirmajās desmitgadēs laikraksts “Plēsums” bija tipisks partijas biroja izdevums, tajā publicētas arī sadzīviskas ainas no studentu ikdienas un risinātas akadēmijas problēmas.
1956. gadā rakstu sērija veltīta brīvam lekciju apmeklējumam: “Nepiekrītu tiem, kas ir pret brīvu lekciju apmeklēšanu. Viņi baidās no atbildības, baidās, ka nebūs pietiekami apzinīgi. Bet mēs taču neesam maziņi, pietiek būt skolniekiem.” Gadu vēlāk kādā numurā parādās virsraksts “”Alkoholēni” pēc stipendijas”. Šajā publikācijā vēstīts, ka akadēmijas gaiteņos valda neparasta rosība, parasti drūmās studentu sejas kļuvušas gaišākas, bet lekcijās nemana nevienu grupas vecāko. Izrādās, nodarbību smaržu mācību iestādes gaiteņos sākusi nomainīt cita – stipendijas smarža. Turklāt dīvaina – zinātniskajā valodā tas tiek dēvēts par etilspirta aromātu. Rakstā biedriem dekāniem vaicā, kāpēc šādiem studentiem, kuru dēļ alkohola smarža pa gaiteņiem izplatās ātrāk nekā kaujas radioaktīvās vielas, maksā stipendiju.
1960. gada 21. novembra numurā Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultātes pirmkursniece Pūrmane vērtē, ka studentiem dotas visas iespējas mācīties labi un teicami, kam kalpo grandiozās celtnes ar laboratorijām. Jauniešiem nodotas ērtas kopmītnes, un studenti varot apstiprināt Ļeņina vārdus, ka viņu uzdevums ir mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties.
Līdz deviņdesmito gadu sākumam kā studentiem aktuālas problēmas “Plēsumā” parādījušās publikācijas par pils ēdnīcas garajām rindām, ka trūkst vietu, kur kopmītnēs žāvēt veļu. Jaunieši rakstos pieminējuši, ka dienesta viesnīcās nepatīkami sadzīvot ar blaktīm, bet to varot ātri novērst, pašiem izremontējot istabiņas.
No avīzes par žurnālu
Arī patlaban “Plēsums” ir informatīvi izglītojošs augstskolas preses izdevums LLU studentiem, mācībspēkiem un darbiniekiem. Tajā atspoguļo norises universitātē, augstākajā izglītībā Latvijā un lauksaimniecībā. Lasāmas intervijas ar mācībspēkiem, studentiem, sabiedrībā pazīstamām personībām, kas studējuši LLU vai ir jauniešu autoritātes. Katru mēnesi redakcijā notiek diskusija par aktuālu tēmu, kurā piedalās universitātes vadība, studenti un pieaicināti eksperti.
Pēdējos divus gadus “Plēsumu” izdod žurnāla formātā. Ziņu aģentūras LETA korespondente Kristiāna Vespere, kas “Plēsumā” no 2001. līdz šā gada pavasarim bijusi gan žurnāliste, gan korektore, atzīst, ka viņai vispatīkamāk šķita piedalīties “Plēsuma” pārveidošanā no 20 lappušu avīzes uz 44 lappušu biezu žurnālu. “Daudz izmainījām gan tā izskatu, gan saturu. Uz darbu gāju ar prieku, jo redakcijas darbinieki bija kļuvuši arī par draugiem, un tagad droši varu teikt, ka žurnāls “Plēsums” ir ļoti nozīmīga manas dzīves daļa,” saka K.Vespere. Viņa vērtē, lai žurnālu izveidotu par kvalitatīvu un vizuāli pievilcīgu preses izdevumu, kāds tas ir pašreiz, ļoti daudz tajā ieguldījusi redaktore Indra Endzele un maketētāja Iveta Paraževska. “Bez viņu nesavtīgā darba un spējas motivēt darbiniekus veidot žurnālu radoši tas droši vien nebūtu tik interesants un stilīgs. Turklāt Indra un Iveta vienmēr uzklausa un ņem vērā arī citu ieteikumus, kā arī ļauj ieviest žurnālā jaunas korespondentu idejas, kas ir “Plēsuma” dzīvotspējas pamatā, mainoties līdzi laikam.”
Laba žurnālistikas skola
Kā bijušie, tā pašreizējie “Plēsuma” darbinieki jubilejas reizē secināja, ka, strādājot šajā izdevumā, var iepazīties un par dažādiem jautājumiem runāt ar daudziem LLU darbiniekiem – no pils apkopējām un sargiem līdz pat rektoram. “”Plēsumā” pamazām sapratu, kas ir žurnālistika un cik ļoti man patīk šis darbs, tādēļ izlēmu turpmāko dzīvi saistīt ar šo profesiju,” teic K.Vespere. Kādās vasaras brīvdienās radusies iespēja arī strādāt labā reģionālajā laikrakstā, kurā uzzinājusi vairāk par žurnālista darbu, un viņai bijis prieks, ka zināšanas var izmantot “Plēsuma” veidošanā.
Runājot par LLU izdevuma attīstību, piektdien uzrunātie viesi akcentēja, ka augstskolai savs preses izdevums būtu jāizdod arī interneta versijā, lai nodrošinātu informācijas operativitāti. Tomēr K.Vespere domā, ka “Plēsums” ir unikāls savā drukātajā formā, kas, viņasprāt, jāsaglabā un jāattīsta.
“Plēsums” ir viens no LLU tēla veidotājiem, iespējams, pat viens no galvenajiem, jo ir mūsdienīgs un atraktīvs izdevums, par kuru interesi izrādījuši žurnālistikā zinoši cilvēki. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka LLU iekšējās problēmas žurnālā noteikti jāatspoguļo objektīvi.
***
Uzziņai
Šā gada pavasarī redakcijas darbinieki veica pētījumu, kurā noskaidrots, ka žurnālu “Plēsums” regulāri lasa 56 procenti studentu un 63 procenti mācībspēku un darbinieku. “Plēsums” ir nozīmīgs LLU tēla veidotājs un būtiska augstskolas izglītības vides sastāvdaļa, kas reizē audzina, informē, izklaidē un pilnveido lasītājus. Tas ir vienīgais žurnāls Latvijas augstskolu preses izdevumu vidū.
***
Viedoklis
Kristiāna Vespere, “Plēsuma” korespondente un korektore no 2001. līdz 2006. gadam:
“Plēsumā” esmu rakstījusi par visām tēmām, bet pēdējos gados manā pārziņā bija problēmraksti saistībā ar notiekošo LLU un augstākajā izglītībā Latvijā, kultūru, mūziku, sportu, kā arī intervēju LLU pasniedzējus. Pozitīvi, ka, strādājot “Plēsumā”, darbinieki piedalās žurnāla veidošanā no sākuma līdz beigām un palīdz visā tā tapšanas procesā. Turklāt korespondenti var izmēģināt prasmi arī citos pienākumos, piemēram, izplatot žurnālu un piesaistot jaunus sadarbības partnerus. Ļoti patika veidot intervijas ar LLU pasniedzējiem, kuri ir savdabīgas personības un gudri cilvēki. Bija interesanti arī rakstīt par sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kas mācījušies šajā augstskolā.
