Jau ilgāk nekā gadu Lauku atbalsta dienests pieņem iesniegumus no lauksaimniekiem, kas vēlas pieteikties priekšlaicīgai pensijai.
Jau ilgāk nekā gadu Lauku atbalsta dienests pieņem iesniegumus no lauksaimniekiem, kas vēlas pieteikties priekšlaicīgai pensijai. Lielu interesi par šo pasākumu izrādījuši arī mūsu rajona zemnieki – pieteikušies vairāk nekā divdesmit.
Atbalsta programmas mērķis ir veicināt lauku saimniecību attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu un iesaistot jaunus un ekonomiski aktīvus cilvēkus. Lai pieteiktos atbalstam, vismaz desmit gadu pirms saimniecības nodošanas jānodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un pretendentam jābūt vismaz 55 gadus vecam. Kad šo atbalsta programmu sāka, Zemkopības ministrijas ierēdņi raizējās, ka nevar taču visus šādu vecumu sasniegušos sūtīt pensijā. Tomēr vienlaikus tika atzīts, ka priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja ir pluss ES piedāvājumā.
Laikam, kad tika nospriests lauksaimniekiem ļaut saņemt līdz 15 000 eiro (10 542 latiem) gadā, galvaspilsētas kabinetos sēdošie nepieļāva, ka jau gada laikā atradīsies teju pustūkstotis “veco” zemnieku, kas ļaus saimniekot jaunajiem. Pašiem dodoties pelnītā atpūtā un vismaz no “mātes” Eiropas saņemot kaut cik pieklājīgu paldies par savu artavu tautiešu pabarošanā. Daži varbūt domāja, ka latvieši tomēr ir skauģu un skopuļu tauta, lai savu saimniecību tik viegli atdotu citu rokās. Turklāt kā liels ierobežojums varēja šķist noteikums – lai varētu saņemt pensiju no šā vecuma, zemniekam jābūt desmit gadu strādājušam reģistrētā zemnieku saimniecībā un maksājušam sociālo nodokli. “Cik mēs Latvijā “saķersim” tādu desmit gadu strādājušu reģistrētu zemnieku vai līgumu slēgušu laukstrādnieku, kas maksājuši sociālo nodokli?” ironiski 2002. gada aprīlī vaicāja Ivars Bušmanis no Saeimas ES Informācijas centra.
Izrādījies, mūsu valstī atradies gana daudz laucinieku, kas gan reģistrējuši saimniekošanu, gan vismaz minimālus nodokļus maksājuši. Līdz šim Zemkopības ministrija šajā programmā nākamajiem septiņiem gadiem jau uzņēmusies saistības 18 miljonu eiro (12,7 miljonu latu) apmērā, bet kopumā šajā laikā paredzēti 29,7 miljoni latu.
Šonedēļ ministrijas darbinieki informēja zemniekus par lēmumu samazināt maksimālo pensiju, ko saņems priekšlaicīgi pensionējušies lauksaimnieki saskaņā ar Lauku attīstības plānu 2007. – 2013. gadam. Ierēdņi aprēķinājuši, ka naudiņas nākamajiem gadiem visiem varētu nepietikt. Ierosināts pensijas summu no 15 tūkstošiem samazināt vairāk nekā uz pusi līdz 6000 eiro (4217 latiem). Tādējādi zemnieki, kas pensionēsies nākamgad, visticamāk, saņems daudz mazākas pensijas. Jāteic, laimīgi tie, kas jau sasnieguši nepieciešamo vecumu un atbalstam pieteikušies savlaicīgi, nākamie pretendenti šādu rosinājumu par taisnīgu diezin vai nosauktu.
Par to, ka ministrijas līmenī ar prātošanu un plānošanu reizumis tomēr kaut kas buksē, liecina kaut vai šovasar Lauku attīstības plānā veiktie grozījumi, kas padarīja vienkāršākus kritērijus priekšlaicīgās pensijas saņemšanai. Šādas rīcības mērķis bija veicināt pirmspensijas vecuma zemnieku pensionēšanos un gados jaunu, aktīvu cilvēku iesaistīšanos ar lauksaimniecību saistītā komercdarbībā.
Zemkopības ministrs jau gada vidū atklāti pauda, ka laucinieku interese par pensionēšanos ir tik liela, ka naudas visiem diezin vai nākotnē pietikšot. Zinot to, vai nosacījumus vajadzēja padarīt vienkāršākus? Vai nebija labāk, ka visi vienlīdzīgi saņem kaut cik pieklājīgas pensijas, nevis tagad vieni priecāsies par 800 latiem mēnesī, bet citiem, kas tikpat ilgi vergojuši savos laukos, jāsamierinās ar 300?
Zīmīgi, ka līdzīgi kā ar daudz citiem nepopulāriem lēmumiem arī šis gaismā nācis pēc vēlēšanām, kad liela daļa lauksaimnieku mirdzošām acīm sveic ministru ar palikšanu amatā.
