Lai vismaz daļēji atlīdzinātu šā gada vasaras ilgstošā sausuma un karstuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, ZM izstrādājusi grozījumus noteikumos par valsts atbalstu.
Lai vismaz daļēji atlīdzinātu šā gada vasaras ilgstošā sausuma un karstuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus noteikumos par valsts atbalstu, kas paredz kārtību, kā kompensācijas tiks izmaksātas.
Aprēķini, kas veikti, izmantojot lauksaimnieku iesniegtās anketas, liecina, ka zaudējumi augkopībā ir 123 130 863 lati, un kompensācijās plānots izmaksāt gandrīz 26 miljonus latu, 19 737 830 latu paredzot augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībām, 5 774 929 – lopkopības ciltsdarba pasākumiem (piensaimniecībā un truškopībā), savukārt mežaudžu atjaunošanai – 300 000 latu. Tiesa gan, noteikumi vēl jāapstiprina Ministru kabinetā, taču tā ir formalitāte, un plānots, ka atlīdzību lauksaimnieki saņems līdz gada beigām.
“Lauksaimniekiem noderēs jebkurš atspaids, īpaši dārzeņkopjiem, jo viņiem par hektāru stādījumu ir vislielākās izmaksas,” paužot prieku par paredzētajām kompensācijām, saka Elejas pagasta zemnieku saimniecības “Sīļi” saimniece Velga Sīle. Viņa atklāj, ka sausuma dēļ iegūts apmēram par 30 procentiem mazāk dārzeņu nekā citus gadus. Rudenī kāpostu raža bijusi apmierinoša, savukārt vasarā – tās nebija vispār. “Pašlaik kāpostus vairumā nododam par 12 santīmiem kilogramā. Pagaidām šķiet, ka cena pieņemama, ņemot vērā darbaspēka izmaksas,” piebilst V.Sīle.
Kā informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska, kompensācijas tiks izmaksātas, pamatojoties uz lauksaimnieku platību maksājuma pieteikumiem un iesniegumiem par ciltsdarba pasākumu īstenošanu attiecīgajā nozarē. Tas nodrošinās maksimālu līdzekļu izmaksu līdz gada beigām.
“Sējplatību īpašniekiem Lauku atbalsta dienests (LAD) kompensācijas aprēķinās, pamatojoties uz LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs iesniegtajiem iesniegumiem par atbalstu platību maksājumiem atbilstoši kultūrām,” “Ziņām” stāsta LAD Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Guntis Liepa. Savukārt laukkopji subsīdijas saņems atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un ES atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī saskaņā ar ZM izstrādātajā normatīvā akta projektā noteikto kompensācijas apmēru par hektāru.
Kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības dzīvniekiem pretendents saņems, ja būs iesniedzis iesniegumu par atbalstu piensaimniecības, liellopu gaļas ražošanai, zirgkopības, aitkopības un kazkopības ciltsdarba pasākumu īstenošanu. Pamatojoties uz šiem iesniegumiem, LAD subsīdijas aprēķinās piešķirtā finansējuma ietvaros proporcionāli pretendentu skaitam.
Lai saņemtu atbalstu truškopībā, pretendentam iesniegums atbalsta saņemšanai LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jāiesniedz līdz 1. decembrim. Truškopji atbalstu saņems, ja garaušu ganāmpulks reģistrēts Lauksaimniecības datu centrā un nodrošināta informācijas sniegšana atbilstoši normatīvajiem aktiem par ganāmpulka novietņu un dzīvnieku reģistrēšanu un apzīmēšanu.
Savukārt, lai kompensētu sausuma radītos zaudējumus mežsaimniecībā, pretendentam līdz 1. decembrim LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jānogādā iesniegums, kas apstiprināts Valsts meža dienestā. Paredzēts, ka mežsaimniecībā atbalsta apmērs par hektāru būs proporcionāls saņemto iesniegumu skaitam, bet ne lielāks par 200 latiem. Kad noteikumi tiks apstiprināti, mežsaimnieki un truškopji iesniegumu veidlapas varēs aizpildīt un iesniegt LAD.
***
Plānotās kompensācijas lauksaimniecībā, Ls/ha
– Ziemāji (mieži, kvieši, rudzi, tritikāle) – 10;
– ziemas rapsis – 25;
– vasarāji (mieži, kvieši, auzas, griķi) – 14;
– vasaras rapsis – 15;
– lini – 100;
– kartupeļi – 120;
– dārzeņi – 250;
– augļu koki un ogulāji – 200;
– kukurūza zaļbarībai un skābbarībai – 60;
– graudaugi un pākšaugi (t.sk. lauku pupas, zirņi) zaļbarībai un skābbarībai – 20;
– aramzemē sētie ilggadīgie zālāji (t.sk. zālāji sēklai) – 15.
