Patlaban LLKC Lopkopības nodaļā rit spraigs darbs, lai atbilstoši projektam «Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide» apmācītu vairāk nekā 50 lopkopības un veterinārmedicīnas speciālistu.
Patlaban LLKC Lopkopības nodaļā rit spraigs darbs, lai atbilstoši projektam “Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide” apmācītu vairāk nekā 50 lopkopības un veterinārmedicīnas speciālistu. Viņu uzdevums būs palīdzēt lauku saimniekiem apzināt, vai izpildītas ar ES regulu noteiktās minimālās vides aizsardzības, higiēnas un dzīvnieku labturības, kā arī labas lauksaimniecības prakses prasības.
Kā skaidro LLKC Lopkopības nodaļas vadītājas vietnieks konsultants piena kvalitātes jautājumos Ilmārs Gruduls, projektā par konsultatīvās sistēmas attīstību, izveidi un pilnveidošanu Latvijā no šā gada 1. janvāra katra rajona lauksaimniecības konsultāciju dienestā darbā pieņemti lopkopības un veterinārmedicīnas speciālisti. Viņu uzdevums – konsultēt zemniekus, lai katrā saimniecībā sekmīgi ieviestu minimālo ES prasību izpildi, jo no 2007. gada 1. janvāra vienoto platībmaksājumu apjomu tieši ietekmēs tas, kā ievērotas minimālās higiēnas, dzīvnieku labturības un citas prasības.
“Ja šīs prasības izpildītas nepietiekami un to pārbaužu laikā konstatē Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, ciltsdarba un citi inspektori, zemnieku saimniecībai var samazināt ES atbalsta apjomu,” saka I.Gruduls. Viņš gan akcentē, ka ap 90 procentu Latvijas zemnieku saimniecību jau patlaban izpilda visas dzīvnieku labturības un citas prasības.
Lai lopkopības un veterinārmedicīnas speciālisti veiksmīgi apgūtu konsultantu zināšanas un iemaņas, 52 rajonu un 5 LLKC Lopkopības nodaļas speciālisti mācījušies ne tikai Latvijā, bet arī Somijā un Dānijā, kur vēroja turienes konsultantu darbu.
Jau pusgadu konsultanti veiksmīgi strādā Dānijā, kur ir visattīstītākais lauksaimniecības konsultāciju dienests ES, bet nav pārliecības, vai speciālistus attiecīgajās jomās paspēs sagatavot tādas “vecās” ES dalībvalstis kā Francija un Dānija, tādēļ pastāv neliela iespēja, ka regulās noteikto minimālo prasību obligātu ieviešanu varētu atlikt uz 2009. gadu. Tomēr paļauties uz šādu varbūtību nedrīkst, tāpēc notiek nopietns mācību darbs.
Plānots, ka 80 procentu no minimālo prasību ieviešanas izmaksām segs ES ar Lauku atbalsta dienesta starpniecību, bet 20 procentu maksās zemnieku saimniecība.
