Karavīrs, kas cīnījies par tautas nākotni un brīvību un šajā atbrīvošanas karā uzvarējis. Tāds ir 11. novembra Lāčplēša svētku galvenais motīvs. Jelgavā šī diena ienāca ar tradicionālo lāpu gājienu.
Karavīrs, kas cīnījies par tautas nākotni un brīvību un šajā atbrīvošanas karā uzvarējis. Tāds ir 11. novembra Lāčplēša svētku galvenais motīvs. Jelgavā šī diena ienāca ar tradicionālo lāpu gājienu.
Jelgavā 1919. gada cīņas bija īpaši sīvas. Pretinieks – Bermonta-Avalova karaspēks – bija nocietinājies uz palikšanu, taču tas nespēja pretoties mūsu karavīriem, kurus cīņā vadīja nacionālās atbrīvošanas ideja, un desmit dienu pēc Rīgas atbrīvošanas ienaidnieks bija patriekts arī no Jelgavas. Šīs cīņas gan prasīja desmitiem kritušo karavīru dvēseļu, taču upuri bija daudz mazāki nekā vēsturiskajās situācijās, kad latvieši cīnījās svešos karaspēkos.
11. novembra lāpu gājienu ievadīja mūsu militārā spēka struktūras – policija un Zemessardze. Pēc tam gāja 4. vidusskolas orķestris, un tad visi pārējie. Gan jelgavnieki cienījamos gados, kā Jelgavas Latviešu biedrības darbinieks Jānis Raģis, gan pavisam mazi, ko vecāki nesa uz pleciem. Gājiena dalībnieki sanāca pie Lāčplēša pieminekļa, kur pēc patriotiskas dzejas un dziesmu priekšnesuma runāja pilsētas galva Andris Rāviņš, Jelgavas rajona Padomes priekšsēdētājas vietnieks Ziedonis Caune un Jelgavas Zemessardzes 52. kājnieku bataljona komandieris Otto Rancāns.
