«No vraka atbrīvo šoferi» (14. novembris) Saab: Tas notiks tik ilgi, kamēr visi agresīvie un pārgalvīgie braucēji būs gājuši bojā! Žēl, ka cieš arī nevainīgi cilvēki!
“No vraka atbrīvo šoferi” (14. novembris)
Saab: Tas notiks tik ilgi, kamēr visi agresīvie un pārgalvīgie braucēji būs gājuši bojā! Žēl, ka cieš arī nevainīgi cilvēki!
Dodge: Tas notiks tik ilgi, kamēr satiksmes organizācija (līnijas uz ceļiem, apgaismoti posmi utt.) un ceļu seguma kvalitāte nebūs līmenī. Pamēģiniet Vācijā uz galvenajiem ceļiem iebraukt pretējā joslā – tas vienkārši nav iespējams.
Saab: Neiebilstu, nu nav visi ceļi kārtībā, bet kam galvā smadzenes? Vainojam visus, tikai paši negribam atzīt savas kļūdas un muļķību!
to dodge: Nu nevajag pārspīlēt. Avārija notika gaišā dienas laikā vietā, kur ceļš ir plats. Turklāt, kur jābrauc ar ātrumu 50 kilometru stundā. Tā ka satiksmes organizācija nav pie vainas.
samijs: Vainīgi, kā vienmēr, autovadītāji, kas iedomājas, ka ir varenāki par citiem, un nedomā ar smadzenēm, kas ir galvā, bet ar 2. līmeņa, uz kurām pārsvarā sēž.
Dodge: Pirms divām dienām nobraucu 3000 kilometru pa Eiropu. Pirms diviem mēnešiem – 6500 kilometru. Vācijā, Austrijā, Šveicē satiksme tik perfekti organizēta, ka jābūt kaut kādai tehniskai kļūmei (riepas plīsumam un tamlīdzīgi) vai šoferim jāaizmieg, lai notiktu nelaime. Čehijas pierobežā ceļi tikpat draņķīgi kā pie mums – šauri, bez spilgtām līnijām un stabiņiem, nav gandrīz nekādu norāžu. Toties zīmju, ka jābrauc ar 40 kilometriem stundā, ir papilnam. Polijā šur tur labāk, bet arī ik pēc 20 kilometriem remonts, ciemats vai krustojums, pirms kura 100 metru attālumā uzlikta zīme, ka jābrauc ar ātrumu 50 kilometru stundā. Protams, ir posmi, kuros viss kā Rietumos. Acīs iekrita atšķirība, ka ceļu norobežojošās līnijas pie mums ir vai nu netīras, vai krāsotas tik sen, ka vairs nav redzamas (tumsā), orientējošās zīmes (kā nokļūt uz vajadzīgo vietu) tādas, ka pazīstami leiši, braucot uz Šauļiem no Rīgas (kartes nebija), atjēdzās Kauguros. Tas viss pat disciplinētiem šoferiem izraisa stresu un rada avārijas situācijas. Par agresivitāti – ja kāds man grib iestāstīt, ka, braucot 2000 kilometru ceļa posmu, zīme 40 kilometru stundā ik pēc 20 kilometriem iedveš mieru un atslābina nervus, lai pats iet ārstēties. Ja policija kaut kur ārzemēs (izņemot Lietuvu) stāv, tā tiešām ir apdzīvota vieta, kurā ir krustojums vai bīstama pāreja. Tas, ka pie mums policists var atrasties arī 100 metru pirms zīmes “apdzīvota vieta” darbības beigām krūmos, braucējiem rada arī papildu stresu.
autovadītājs: Interesanti, vai busiņa vadītājs bija piesprādzējies? Spriežot pēc bildes un fakta, ka palicis dzīvs, acīmredzot bija. Tajā pašā laikā jājautā – vai visi zina, ka arī mikroautobusos jāpiesprādzējas? Nesen braucu ar mikriņu uz Rīgu. Vadītājs tā arī nepaskatījās, vai pasažieri piesprādzējušies. Saskaņā ar noteikumiem, ja pareizi atceros, viņš nemaz nedrīkst sākt kustību. Ņemot vērā mikriņu šoferīšu dažbrīd visai riskanto pārvietošanās stilu, tā nebūtu lieka piesardzība.
Dodge: Viss iepriekš teiktais nenozīmē, ka idiņi, kas nesas, nekontrolējot ne situāciju, ne mašīnu, ir eņģelīši. Ar tiem tad policistiem arī jāstrādā. Citādi daži, kam iepirkusies mašīna virs 30 000 eiro, nevar sagremot faktu, ka pie sarkanā jāstāv vienā rindā ar visiem (arī ar auto par 300 latiem), nevis pa pretējo joslu jāpabrauc garām un jānostājas “pole position”.
