Par nākamajā programmēšanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam iecerēto ES līdzekļu apgūšanas gaitu stāsta Finanšu ministrijas ES fondu departamenta direktores vietnieks Aleksandrs Antonovs.
Pēc ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda darbības programmu pagaidu uzraudzības komitejas sanāksmes ekspresintervijā “Ziņām” par nākamajā programmēšanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam iecerēto ES līdzekļu apgūšanas gaitu stāsta Finanšu ministrijas ES fondu departamenta direktores vietnieks Aleksandrs Antonovs.
Kā notiek plānošanas dokumentu virzība un kāds ir grafiks? Iepriekšējā reizē ES fondu ieviešana kavējās.
Nedomāju, ka pašreizējā periodā esam būtiski iekavējuši. Runājot par nākamo – Latvija ir pirmā ES dalībvalsts, kas Eiropas Komisijā (EK) iesniegusi 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas dokumentu paketi. Ar EK jau esam arī pārrunājuši dokumentu virzību. EK savu atzinumu par tiem varētu sniegt decembra otrajā pusē. Tad par EK komentāriem, ko saņemsim, būs iespējams izteikt savu viedokli. Janvāra beigās vai februāra sākumā varētu notikt tikšanās ar EK, lai šos viedokļus klātienē pārrunātu – tas ir daudz efektīvāk, nekā neskaitāmas reizes sarakstīties. Ja kaut kas būs precizējams, februāra beigās vai marta sākumā, pamatojoties uz EK ieteikumiem, jaunā plānošanas dokumentu versija varētu tikt izstrādāta. Pēc EK domām, vēl martā būs iespējams pieņemt lēmumu par nākamā programmēšanas perioda dokumentu paketes apstiprināšanu Latvijai. Vienlaicīgi arī Ministru kabinetā (MK) un Saeimā virzīsim jaunu likumu par ES struktūrfondu vadību un MK noteikumus, kas definēs šo līdzekļu administrēšanas kārtību. Domāju, vispārējā sistēma un mūsu likumdošana šajā jomā tiks izstrādāta līdz marta beigām – tas būs starta šāviens nozaru ministrijām projektu īstenošanas noteikumu izstrādē.
Kad varētu sākties nākamā perioda līdzekļu apguve?
Atkarībā no tā, ko ar to saprotam. Pirmo projektu, pēc pašreizējiem aprēķiniem, varēs pieteikt ne ātrāk kā no nākamā gada maija, ja sistēmas izstrādi pabeigsim martā. Tad pieprasīsim vienu mēnesi klusēšanas periodu. Noteikumi būs apstiprināti, visi izpratīs spēles nosacījumus, un interesenti varēs ar tiem iepazīties. Bet iesniegt pieteikumus vēl nevarēs, lai naudu burtiski neizķer, kā bija ar uzņēmējdarbības projektiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Aprīlis varētu būt šis klusēšanas periods, un maijā sāktos projektu pieteikšana. Tas ir ātrākais termiņš. Iespējams, jaunie ministri varētu vēlēties pateikt ko pozitīvāku, bet reāli diez vai tas būs iespējams ātrāk.
Valsts kontrole (VK) šogad norādījusi uz neskaidriem vērtēšanas kritērijiem, lēnu lēmumu pieņemšanas procesu un nepilnībām likumdošanā pašreizējā ES līdzekļu apgūšanas periodā. Kā būs turpmāk?
VK atzinusi, ka fondu vadības kritēriji nav pietiekami skaidri. Lai nākamajā periodā atļautu kādai ministrijai atvērt konkursu, obligāts nosacījums ir iekšējās metodikas nepieciešamība par kritēriju piemērošanu. Tajā pilnībā būs skaidrs, kā noteikto kritēriju vērtēt, un tā būs atrisināts VK komentāros paustais. Faktiski šis nosacījums bijis spēkā, pirms VK izteikusi savus iebildumus. Protams, līdz ar šīm norādēm tas tiks ņemts vērā daudz striktāk, lai VK atkārtoti nebūtu uz to jānorāda. Neviena ministrija to nevēlēsies un izstrādās skaidrus norādījumus.
Projektu iesniedzējus, sevišķi uzņēmējus, neapmierināja to izskatīšanas termiņi.
FM piedāvājums attiecībā uz struktūrfondu projektu izvērtēšanu nākamajā septiņgadē paredz, ka ikvienā konkursā projekts jāizvērtē trīs mēnešos. Izņēmuma gadījumos varētu pieļaut četrus mēnešus – ja finansējuma saņēmējam nepieciešams administrācijai iesniegt papildu dokumentus. Protams, arī nākotnē varētu gadīties, kad trīs mēnešos nepagūs tikt galā. Līdz šim piedāvājums bija seši mēneši, dažreiz vērtēšana ilga pat vairāk nekā gadu. Taču, nosakot striktākus nosacījumus, ministrijas savlaicīgi vērtēs savas kapacitātes atbilstību, lai iekļautos laikā un to nekavētu. Trīs mēneši ir diezgan drakonisks termiņš, tomēr, domāju, ar ES fondu tehniskās palīdzības līdzekļiem, kas atvēlēti administrēšanai, no ministrijām varētu prasīt to ievērot.
Līdztekus vērtēšanas termiņiem varētu būt citi ar projektiem saistīti zemūdens akmeņi. Šīs lietas var ieilgt arī, piemēram, lielo noformēšanas termiņu dēļ.
Gadījumā, kad projekti jāsalīdzina, konkurss jāatver uz kādu noteiktu laiku, piemēram, uz trim mēnešiem. Tādējādi trīs mēnešus tiek pieņemti projektu iesniegumi, pēc tam tikpat ilgi notiek vērtēšana. Faktiski veidojas situācija, ka pretendents, kas pieteikumu iesniedzis pirmajā dienā, gaida trīs mēnešus, kamēr noslēgsies konkurss, un tikpat, kamēr atbildīgās institūcijas izvērtēs. Tā ir negatīvā puse. Ja konkursos vēlamies salīdzināt iesniegtos projektus, jārēķinās, ka tas prasīs vairāk laika. Taču šādā gadījumā projekta iesniedzējs var ierasties vēlāk, pat pēdējā dienā. Proti, projektu iesniedz, kad tas ir gatavs. Nevajag skriet, visu ķert un grābt pirmajā dienā.
Otra pieeja, ko tagad izmantojam un kas īpaši lauksaimniecības un zivsaimniecības fondu konkursos attaisnojusies, ir projektu vērtēšana rindas kārtībā. Vienā gadījumā tas izdevās ļoti slikti – kad pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras stāvēja iesniedzēju rindas. Šīs pieejas ideja ir šāda: ir nosacījumi, kam projektam jāatbilst. Ja tā ir, pieteikums tiek apstiprināts un virzīts tālāk. Šādā gadījumā projektu iespējams izvērtēt jau minētajos trīs mēnešos, un finansējuma saņēmējam jāgaida mazāk. Diskusijas par šiem jautājumiem turpināsies. Risinājums nebūs viens, līdzvērtīgi darbosies un būs pieļaujami abi vērtēšanas veidi atkarībā no situācijas. Jau tagad zinām vairākus konkursus, kur joprojām saglabāsies projektu izvērtēšana rindas kārtībā un kur to nevaram pieļaut.
FM nostāja ir tāda, ka, izvēloties vērtēšanas kārtību, katrā konkursā jāsamēro finansējuma piedāvājums ar iespējamo pieprasījumu. Ja prognozējams liels pieprasījums, nav izmantojama projektu izvērtēšana to iesniegšanas secībā, bet tie jāizvērtē salīdzinot. Izšķiršanās par kārtību konkursā būs administrējošās nozares ministrijas ziņā. Tā izvēlētās vērtēšanas kārtības pamatojumu iesniegs FM kā ES fondu vadošajā iestādē.
Kā būs ar reģioniem?
Ļoti plašs jautājums. Lielākoties tā ir Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atbildība. Tā joprojām turpina teritoriālo reformu, mēģina piešķirt lielāku lomu reģionu aģentūrām, lai visai valsts pārvaldei būtu spēcīgāki partneri, ar ko strādāt. Ja tagad vēlamies uzzināt vietējo pašvaldību vai citu spēlētāju viedokli, jārunā ar 500 pašvaldībām. Tas, protams, nav vienkārši. Ja nonāksim pie pieciem reģioniem un piecām to aģentūrām, būs vieglāk saskaņot viedokļus. Reģioniem jau pašlaik “iezīmēts” diezgan daudz līdzekļu, tie nenonāks Rīgā vai lielajās pilsētās, bet tieši reģionos. Vēl viena ideja, ko apspriežam (šonedēļ RAPLM plāno sasaukt sanāksmi), ir jauna lielo pilsētu prioritāte. Proti, deviņas lielās pilsētas (pašreizējām septiņām – Rīgai, Jūrmalai, Ventspilij, Liepājai, Jelgavai, Rēzeknei un Daugavpilij – vēl piepulcēta Jēkabpils un Valmiera) varētu kalpot kā attīstības centri. Tādējādi līdztekus Rīgai tie kā magnēti ap sevi “pievilktu” attīstību. Šai prioritātei pagaidām līdzekļi nav “iezīmēti”, līdz ar to saruna valdībā būs spraiga.
Uzņēmējiem piedāvājums ir nodrošināt dažādu līdzfinansējumu. Piemēram, Rīgā tas varētu būt desmit, Latgalē – 35 procentu apmērā. Arī šādi būtu iespējams panākt zināmu attīstības izlīdzināšanu. Tas, protams, varētu būt nepietiekami, tāpēc domājam arī par biznesa inkubatoriem reģionos, lielākajās pilsētās.
Kāds bija EK pārstāvju vērtējums?
Svarīgākais, ko EK apliecināja, – uzteicams ir Latvijā izstrādātais darbu grafiks, kādā paredzēts sagatavoties 2007. – 2013. gada finansējuma apguvei. EK uzskata, ka sarunas varētu notikt mēneša pusotra laikā, un pēc labojumu iesniegšanas tādā pašā posmā nākamā programmēšanas perioda dokumentus iespējams apstiprināt. Tas nozīmē, ka Latvija var iekļauties termiņos un martā nonākt pie apstiprinātiem dokumentiem vienlaicīgi ar Saeimā un valdībā pieņemto likumu un MK noteikumiem.
Komisija pozitīvi vērtēja to, kā esam rīkojušies, izstrādājot dokumentus. Darbības programmas rakstām apmēram gadu, esam runājuši ar sabiedrību, par katru dokumentu bijusi liela formālā sabiedriskā apspriede. Dokumenti visu laiku pieejami FM administrētajā ES fondu mājas lapā (www.esfondi.lv), un cilvēki, kam tas interesē, var ar tiem iepazīties. Arī nozaru ministrijas organizē seminārus reģionos. EK sabiedrības informēšanu vērtē ļoti atzinīgi.
Komisija pozitīvi izteikusies par to, ka esam izšķīrušies vienkāršot plānošanas sistēmu, izņemot liekus līmeņus. Šajā periodā, piemēram, ir fondu vadības komitejas, lēmumus par projektu pieņem divās vietās – sākumā attiecīgajā aģentūrā, pēc tam ministrijā. Nākamajā periodā no sistēmas būs izņemtas vadības komitejas un lēmumu pieņems vienā vietā – vai nu aģentūrā, vai ministrijā. Tātad mazināsies birokrātija.
Protams, EK būs komentāri par mūsu plānošanas dokumentiem, bet šajā sanāksmē tā nevēlējās paust oficiālo viedokli, jo vēl notiek diskusijas. Sagaidām vairākus komentārus, kas jau tagad ir zināmi. Piemēram, viens būs saistīts ar to, ka Latvijā nākamajā plānošanas periodā nav paredzēts atbalsts sabiedriskajam transportam. EK viennozīmīgi pateikusi, ka vismaz Rīgā tā uzskata par ļoti svarīgu attīstīt publisko transportu. Svarīgi, lai mēs būvētu ne tikai ceļus un ielas, bet arī optimizētu transporta plūsmu vismaz lielajās apdzīvotajās vietās, kā Rīgā vai ar satelītpilsētām, piemēram, Salaspili. Ne Finanšu, ne Satiksmes ministrija (SM) nav pret komentāru, bet tobrīd, kad analizēja pieejamos līdzekļus, SM to nepietika visiem prioritārajiem projektiem. Tādēļ SM, piemēram, atteikusies no Rīgas tramvaja projekta. EK aicinās attīstīt transportu.
Veicot aprēķinus 2005. un 2006. gada faktiskajās cenās, EK atzinusi, ka Latvijai bez sākotnēji plānotajiem 5,7 miljardiem eiro nākamajā septiņgadē būs par 529 miljoniem eiro vairāk. Tā ir nauda, ko varēs dalīt, kad būs saņemti EK oficiālie komentāri.
