Aizvien retāk sastopami cilvēki, kas datu pārnēsāšanai izvēlas disketi vai CD matricu. Pašlaik populārākais un ērtākais veids ir izmantot zibatmiņu jeb flašu.
Aizvien retāk sastopami cilvēki, kas datu pārnēsāšanai izvēlas disketi vai CD matricu. Pašlaik populārākais un ērtākais veids ir izmantot zibatmiņu jeb flašu.
Kas īsti ir šī ierīce un kādas ir tās priekšrocības, “Ziņas” taujāja datortehnikas veikala “NDD” pārdevējam konsultantam Sandim Raitam.
Kas ir flašs?
Tā ir pārnēsājamā atmiņa, un Latvijas tirgū pirmās šīs ierīces parādījās deviņdesmito gadu nogalē. Tolaik iegādājamās zibatmiņas, lai gan dārgas, bija diezgan primitīvas un neietilpīgas – tajā iekopējamās informācijas apjoms bija vien 32 megabaiti. Taču, attīstoties tehnoloģijām, progresējis arī flašs, un pašlaik uzskatāms par ērtāko un modernāko informācijas pārnēsāšanas veidu gan tilpuma, gan ātrdarbības ziņā. Tas piemērots liela izmēra failu glabāšanai.
“CD matrica nav ērta izmēra ziņā, savukārt disketei ļoti ierobežots lielums – tajā var iekopēt, piemēram, piecus “Word” dokumentus, savukārt pašā mazākajā flašā, ar ko esmu darbojies, iespējams iekopēt 30 reižu vairāk informācijas,” S.Raits, akcentējot zibatmiņas priekšrocības, min arī tās ātrdarbību. Proti, ja disketē vienu dokumentu kopē apmēram pusminūti, standarta flašā tas aizņems vidēji divas trīs sekundes. Taču iespējams iegādāties arī ātrdarbīgās zibatmiņas. Par to norāda “reizinātājs” uz iepakojuma, piemēram, 10x vai 50x, tas nozīmē, ka zibatmiņa darbojas desmit vai piecdesmit reižu ātrāk nekā standarta flašs. Taču šādi datu nesēji, pēc S.Raita domām, vairāk piemēroti lieliem uzņēmumiem datu bāzu saglabāšanai.
Jābūt piemērotam datoram
Agrāk tik populārais datu nesējs – diskete – pamazām no tirgus pazūd. Pirmām kārtām jau tādēļ, ka to vairs nav tehnoloģiski izdevīgi ražot. Savukārt vienā CD matricā fiziski nav iespējams saglabāt tik daudz informācijas, cik, piemēram, gigabaitu ietilpīgā flašā.
Lai sāktu izmantot flašu, ir tikai viens būtisks nosacījums. Proti, datoram jābūt aprīkotam ar USB jeb universālo portu, pie kura iespējams pieslēgt ne tikai zibatmiņu, bet arī jebkuru citu iekārtu, kurai ir USB ligzda.
Zibatmiņas mūža ilgums atkarīgs no tā, kā to lieto, taču vairumā gadījumu kalpos pat vairākus gadu desmitus. S.Raits gan uzsver – ja to lieto pareizi. “Būtiski atcerēties, ka šis datu nesējs tāpat kā jebkura iekārta pēc lietošanas jāatslēdz. Ja to nedara, starp kontaktu un zibatmiņu rodas izlāde jeb statiskā elektrība, un flašs no šā elektriskā trieciena var sadegt,” viņš piebilst, ka tam gan iestrādāta aizsardzība jeb antišoks, kas to neļauj sabojāt. Taču piesardzība zibatmiņas mūža ilgumu tikai pagarinās.
Ietilpība un dizains
Lai izvēlētākos piemērotāku flašu, jāzina, kādam informācijas apjomam tas paredzēts – pāris “Word” dokumentiem un fotogrāfijām pietiks ar mazāku, mūzikas, filmu, programmu kopēšanai nepieciešams jaudīgāks. Pašlaik zibatmiņas iespējams iegādāties, sākot no astoņiem latiem par 256 megabaitu ietilpīgu līdz pat apmēram 35 latiem par 2 gigabaitu lielu. “Ietilpīgākus flašus, ar ko var pārnēsāt, piemēram, 4 un 8 gigabaitus lielu informācijas apjomu, pirkt neiesaku, jo tie ir pārāk dārgi. Labāk izvēlēties alternatīvu – portatīvā datora disku, ko var izmantot kā pārnēsājamo, turklāt arī tas darbojas caur USB portu. Savukārt 128 megabaitu lielu zibatmiņu vairs nav izdevīgi iegādāties ne cenas, ne ietilpības ziņā,” speciālists pārliecināts, ka flašs jāizvēlas, sākot no 256 megabaitiem.
Pašlaik, pērkot zibatmiņu, cilvēki lielāko uzmanību velta tā dizainam. Tehnoloģijas progresējušas tiktāl, ka var iegādāties pavisam nelielas. Plānākās nepārsniedz divus trīs milimetrus, savukārt mazākās ir vien trīs centimetrus gari. Turklāt tirgotāji tās piedāvā ne tikai visās varavīksnes krāsās, bet arī sezonai un aktuāliem notikumiem atbilstošas. Starp citu – vairākiem modeļiem ir maināmi korpusi.