Nav ko slēpt, arvien vairāk jelgavnieku var justies kā lielpilsētas iedzīvotāji. Negaidīti uzkrīt sniegs, un sēžam sastrēgumos kā galvaspilsētā.
Nav ko slēpt, arvien vairāk jelgavnieku var justies kā lielpilsētas iedzīvotāji. Negaidīti uzkrīt sniegs, un sēžam sastrēgumos kā galvaspilsētā. Dodamies ceļā kājām, un nav ne kvartāla, lai neuzdurtos kādai no daudzajām spēļu zālēm, kuras to īpašnieki gana nekautrīgi nodēvējuši par laimētavām. Ja reiz tā, tad, spriežot pēc to skaita pilsētā, jelgavniekiem jājūtas tuvu pilnīgai laimei. Un būs vēl laimīgāki. Pēdējā Jelgavas Domes sēdē deputāti deva atļauju vēl vienai – Uzvaras ielā 13 SIA “Bliks” (juridiskā adrese: Rīgā, Dzirnavu ielā 57) izteikusi vēlmi atvērt spēļu zāli. Kā “Ziņas” noskaidroja SIA “Bliks”, faktiski deputāti vienkārši pagarinājuši spēļu zāles “Aladins” darbību. Sēdes laikā izskanēja viedoklis, ka Saeimas gudrās galvas, veicot grozījumus azartspēļu un izložu likumā, deputātiem atņēmušas tiesības lemt par to skaita ierobežošanu savā pārraugāmajā teritorijā. Izrādās, ikvienam, kas pašvaldībā iesniedzis dokumentus atbilstoši likumā noteiktajam, nav nekādu šķēršļu sabūvēt laimētavas kaut vai katrā pilsētas namā. Izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 41. panta otrajā daļā. Proti, spēļu zāles nedrīkst atvērt valsts iestādēs, baznīcās un kulta celtnēs, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, aptiekās, pasta struktūrvienībās vai kredītiestādēs, publisko pasākumu rīkošanas vietās to norises laikā (izņemot totalizatoru un derības), teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss, veikalos, kultūras iestādēs, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, ostās (izņemot spēļu zāles, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietas, kas izveidotas ar būvkonstrukcijām norobežotās telpās ar atsevišķu ieeju tikai no ārpuses), bāros un kafejnīcās (izņemot totalizatoru un derības), dienesta viesnīcās un ēkās, kurās ir dzīvokļi un ieeja tajos no ēkas ārpuses kopēja ar ieeju azartspēļu organizēšanas vietā. Ja iesniedzējs nevēlas savu biznesu rīkot kādā no iepriekš minētajām, pašvaldībai jāpaceļ bezspēcībā rokas un jādod prasītā atļauja jaunas spēļu zāles atvēršanai.
Protams, ja nepalasa Azartspēļu un izložu likuma 42. panta trešo daļu. Tajā rakstīts: ja azartspēles paredzēts rīkot vietā, uz kuru nav attiecināmi šā likuma 41. panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi (citēti iepriekš), par atļauju organizēt azartspēles katrā konkrētajā gadījumā lemj pašvaldības dome (padome), izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu (autora izcēlums).
Iepriekš minētie ierobežojumi ir neliela, tomēr iespēja pašvaldībai regulēt azartspēļu vietu skaitu savā teritorijā, un tie stājušies spēkā 2006. gada 4. jūlijā. Tātad jāsecina, ka, pašvaldībasprāt, dodot atļauju turpināt spēļu zāles darbību, netiek veikts “administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums”. Iespējams, tā arī ir. Tiešām, var izrādīties, ka vēlamies, lai katrā trepju telpā būtu pa laimētavai. Tikpat labi var izrādīties, ka iedzīvotājiem par to ir cits viedoklis. Likumā nav minēts nekas par to, kā pašvaldība uzzina, vai darbojošās un jaunās spēļu zāles aizskar iedzīvotāju intereses. Tajā pašā laikā neizliksimies, ka azartspēles ir tikai to rīkotāju un spēlētāju darīšana.
