Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projekta par profesionālās izglītības pieejamības uzlabošanu Zemgales reģiona invalīdiem laikā Jelgavas uzņēmumu pārstāvjiem notika seminārs par invalīdu nodarbināšanas aspektiem.
Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projekta par profesionālās izglītības pieejamības uzlabošanu Zemgales reģiona invalīdiem laikā Jelgavas uzņēmumu pārstāvjiem notika seminārs par invalīdu nodarbināšanas aspektiem.
Pasākumā uzņēmumu pārstāvji tika iepazīstināti ar Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajiem un valsts subsidētajiem invalīdu nodarbinātības pasākumiem, valsts sociālās apdrošināšanas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksu piemērošanu darba ņēmējiem invalīdiem, darba aizsardzības prasībām invalīdu darba vietām. Tika runāts par viņu nodarbinātības iespējām un problēmām Jelgavā atkarībā no slimības un darbavietas specifikas. Invalīdu nodarbināšanas pieredzē dalījās kokapstrādes uzņēmums “Egra Trans”, kas jau vairākus gadus iesaistās NVA invalīdu nodarbinātības projektos.
Projekta mērķi
Projektu realizē Jelgavas Reģionālais pieaugušo izglītības centrs (JRPIC), tā izmaksas – 325 010 latu. Projekta vadītāja JRPIC direktores vietniece Ingrīda Muraškovska atgādina, ka ieceres nolūks ir uzlabot izglītības pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, sekmēt viņiem domātu darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālās izglītības programmu klāstu, kā arī nodrošināt
etālmācības iespējas. Svarīgi arī veicināt darba devēju toleranci un attieksmes maiņu pret invalīdiem kā darba ņēmējiem.
Projekta aktivitātes sākās pirms gada un turpināsies līdz 2008. gada jūlija beigām. Pašlaik Baltijas Biznesa koledža gatavo divas invalīdu apmācībai piemērotas neklātienes programmas ar etālmācības elementiem – programmēšanas speciālista un datorsistēmu tehniķa amata apgūšanai. Abu arodu pārstāvji pēc mācībām saņems apliecību par profesionālās izglītības iegūšanu un trešās kvalifikācijas līmeni. Programmas vērstas uz to, lai invalīdi nevis formāli, bet pēc būtības būtu sagatavoti darba tirgum minētajās profesijās. Programmās vēl iekļauts interesentu motivācijas kurss un komunikācijas prasmju nostiprināšana, kā arī vispārizglītojošais bloks.
Noslēgti līgumi
Pagājušajā mēnesī ar 44 invalīdiem noslēgts līgums par iesaistīšanos vienā no tālākizglītības programmām. Pirms tam pretendentiem pārbaudītas iemaņas darbā ar datoru. Līdz janvārim, kad sāksies mācības, tie, kas vēlas, datorzināšanas var papildināt. 18 mēnešu laikā pirmie četri mēneši paredzēti motivācijas programmas īstenošanai, bet pēdējie četri – praksei.
I.Muraškovska stāsta, ka 18 invalīdi, kas iesaistījušies projektā, nav jelgavnieki. Viņi pārstāv Aizkraukles, Jelgavas, Jēkabpils, Dobeles un Bauskas rajonus. To vidū ir cilvēki ar dažādām saslimšanām darbaspējas vecumā. Invalīdi ratiņkrēslos pārsvarā ir jauni vīrieši, bet pārējo vecums dažāds. Ir puisis pēc vidusskolas, invalīdi pirmspensijas vecumā, projekta dalībniekus raksturo I.Muraškovska.
Pašlaik projekta īstenotāji risina datoru nomas jautājumu. Proti, mācību laikā katra invalīda dzīvesvieta būs aprīkota ar datoru, kam tiks nodrošināts interneta pieslēgums. Viņi uzdevumus pildīs mājās ar eapmācības palīdzību, bet uz pārbaudes darbiem un praktiskajām nodarbībām ieradīsies reģionālajā PIC.
Meklē kontaktus
Šis bija trešais seminārs projekta laikā, uz kuru aicināti uzņēmēji. Tas tāpēc, ka invalīdiem būs jānodrošina prakses vietas. Idejas īstenotāji cer, ka šajā laikā invalīdiem ar darba devējiem, pie kā viņi strādās praksē, izveidosies noturīgs kontakts un vismaz daļa arī pēc projekta uzņēmumos varēs turpināt darba gaitas. Projekta laikā paredzēti astoņi semināri. Tos organizēs arī pārējo Zemgales rajonu uzņēmējiem.
Šajā seminārā piedalījās ap desmit Jelgavas darba devēju pārstāvji no dažādām nozarēm – tirdzniecības uzņēmumiem “VP Market” un “Alis”, apdrošināšanas sabiedrības “Ergo Latvija”, “Latvijas keramikas A”, kokapstrādes uzņēmuma “Egra Trans”, šūšanas firmas “KKR”, SIA “Kulk”, grāmatvedības firmas “KNT”, kluba “Jelgavas baltie krekli”.
Semināros iecerēts ne vien informēt uzņēmējus par iespējām pieņemt praksē invalīdus un veidot tiešos kontaktus starp potenciālajiem darba devējiem un ņēmējiem, bet arī apzināt problēmas un meklēt risinājumus invalīdu nodarbinātībā, uzsver I.Muraškovska. “Daudzie jautājumi par nodokļu maksājumu piemērošanu darba ņēmējiem invalīdiem, par viņu darba vietas aprīkojuma iespējām, darba aizsardzības prasībām un citi liecināja, ka uzņēmējiem par to ir interese.”
Neizmantotās iespējas
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes nodaļas vadītāja Jāņa Vērzemnieka informācija liecina, ka valstī vispār nav datu par invalīdiem, kas strādā. Pēc vispārējām aplēsēm, varētu būt nodarbināti apmēram pieci procenti. Tajā pašā laikā, piemēram, Lielbritānijā strādā 87, Vācijā – 82 procenti no visiem invalīdiem.
“Tas liecina, ka pie mums ir neizmantotas iespējas un šos jautājumus jāsāk risināt. Svarīgi arī pakāpeniski mainīt sabiedrības uzskatus un attieksmi,” pauž I.Muraškovska, atzīstot, ka pie mums viss ir tikai sākumstadijā. Rietumvalstīs līdzīgas problēmas vairs nepastāv. Par to viņa pārliecinājusies nesenās Francijas pārstāvju vizītes laikā PIC. Šajā valstī ar invalīdu apmācību nodarbojas speciālisti, kas vispirms apguvuši kādu arodu, bet pēc tam – sociālā pedagoga iemaņas. Pie mums šāda sistēma liekas tālas nākotnes jautājums. Latvijā darba devējiem, kas nodarbina invalīdus, nav arī nodokļu atvieglojumu.
Prasa laiku un pacietību
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālē reģistrēti 110 Jelgavā dzīvojoši invalīdi, kas vēlētos iesaistīties algotā darbā, un 57 invalīdi no rajona. NVA filiāles vadītāja pienākumu izpildītāja Marina Krūkle stāsta, ka ar valsts subsidēto invalīdu nodarbinātības projekta palīdzību pēdējos divos gados darbā pie 25 darba devējiem izdevies iesaistīt 40 invalīdu bezdarbnieku, tostarp 17 no rajona, 23 – no Jelgavas.
Agrāko desmit mēnešu vietā pašlaik projekts ilgst divus gadus. Aktīvi tajā iesaistījušās lauku pašvaldības, vislielākā interese līdz šim bijusi no Jaunsvirlaukas un Glūdas pagasta. Pa kādam nodarbinātajam invalīdam bijis gandrīz ikvienā pašvaldībā. Līdz šim sadarbība nav izveidojusies vienīgi ar Vircavas pagastu.
Kokapstrādes uzņēmums “Egra Trans” subsidētās invalīdu nodarbinātības pasākumos iesaistījies kopš 2004. gada. Tā Realizācijas daļas vadītājs Viesturs Tauriņš stāsta, ka tas iekļāvies arī citos, tostarp jauniešu un pirmspensijas vecuma bezdarbnieku valsts atbalstītajos, projektos. Iegūta zināma pieredze, iespējams izdarīt secinājumus.
Viņš atzīst, ka invalīdu nodarbināšana no uzņēmuma prasa nopietnu ieinteresētību, laiku, pacietību un bez valsts atbalsta pašreizējos apstākļos diezin vai būtu iespējama. Pašlaik ražotnē strādā divi invalīdi – viens birojā veic datoroperatora pienākumus, otrs ir galdniecības operators. Nodarbinātajiem ir nevis kustību, bet psihes traucējumi. Zināmas problēmas viņiem sagādā iekļaušanās kolektīvā, izpratnes radīšana par to, ka darbā jāierodas noteiktā laikā u.tml. “Daļa invalīdu pēc NVA subsidētā projekta beigām būs spējīgi turpināt pastāvīgās darba gaitas, bet daļai arī turpmāk būs nepieciešams nepārtraukts valsts atbalsts, lai viņus iesaistītu darbā,” atzīst V.Tauriņš, papildinot, ka viens puisis, kas darbojies pie kokapstrādes iekārtām, turpina strādāt. Tiesa, to izvēlējies darīt līdzīgā uzņēmumā pie radiniekiem.
Darbaspēka rezerve
Par semināra iespaidiem “Latvijas keramika A” mārketinga vadītājs Modris Malcenieks teic, ka pašreizējos apstākļos, kad ražotājiem pietrūkst darbaspēka, invalīdi ir līdz šim tikpat kā neizmantotā rezerve. Protams, tā kā mūsu sabiedrība nav pieradusi pie lojālas attieksmes pret cilvēkiem ar kustību vai cita veida traucējumiem, viņu aklimatizēšanās darba vidē prasīs laiku. Tomēr šajā virzienā jāstrādā, lai sasniegtu pieņemamu apkārtējo izpratni.
Keramikas uzņēmumam noderīga bijusi NVA informācija par subsidēto darba vietu projekta iespējām. Savukārt par JRPIC projektā izvēlētajiem invalīdu nodarbinātības arodiem varētu strīdēties. Protams, datorzināšanas ir svarīgas, tomēr ražošanas uzņēmumiem, iespējams, lietderīgāka izrādītos izglītošana kādā citā specialitātē.
Invalīdi par NVA nodarbinātības aktivitātēm atzinuši, ka projekta laikā viņi iegūst jūtamu finansiālu atspaidu, taču pēc tā beigām, kad valsts atbalstu vairs nesniedz, nopelnītais, piemēram, šūšanas vai rotaļlietu izgatavošanas uzņēmumos, izrādās tik zems, ka nav pūliņu vērts.
***
NVA invalīdu bezdarbnieku subsidētās nodarbinātības organizēšana
Pasākumu īsteno trīs virzienos:
– invalīdu bezdarbnieku darba prakse domāta cilvēkiem vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kas ieguvuši augstāko vai profesionālo izglītību vai pabeiguši bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalifikācijas kursus un kuru pieredze profesijā ir mazāka par gadu;
– invalīdu bezdarbnieku profesionālo prasmju pilnveides programma domāta cilvēkiem no 25 gadiem līdz pensijas vecumam, kas ieguvuši minēto izglītību vai pārkvalificējušies un kuru pieredze profesijā ir ne mazāka kā divi gadi;
– atbalsts invalīdiem bezdarbniekiem profesionālo prasmju apguvei domāts cilvēkiem darbaspējas vecumā. Projekta laikā invalīds bezdarbnieks var apgūt profesiju, strādājot subsidētajā darba vietā atbilstoši Profesiju klasifikatorā noteiktajām profesionālās darbības veikšanai nepieciešamajai izglītībai un kvalifikācijas pamatprasībām. Ja nepieciešamās izglītības vai prasmju nav, atbalsts profesionālo prasmju apguvei šajā programmā netiek organizēts.
– Invalīda bezdarbnieka iesaistīšanas ilgums nodarbinātības pasākumā ir divi gadi, ieskaitot ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus.
– Pasākumu organizē:
– veidojot darba vietas no jauna;
– jebkurā piemērotā darba vietā, kas reģistrēta NVA;
– nodarbinot invalīdu bezdarbnieku dzīvesvietā, ja viņam ir kustību vai redzes traucējumi.
– Pasākumā var iesaistīties reģistrēta juridiska persona, aktivitātes finansē no valsts budžeta un darba devēja līdzekļiem.
– Pasākuma īstenošanai darba devējs no NVA var saņemt šādas dotācijas:
– vienreizēju līdz 200 latiem katra invalīda bezdarbnieka darba vietas iekārtošanai nepieciešamo pamatlīdzekļu iegādei;
– vienreizēju dotāciju līdz 500 latiem katra invalīda bezdarbnieka darba vietas pielāgošanai vai pieejamības nodrošināšanai, ja ergoterapeits devis attiecīgu slēdzienu;
– ikmēneša dotāciju minimālās mēnešalgas apmērā pirmajos 12 pasākuma mēnešos invalīda bezdarbnieka darba samaksai, ja viņš strādājis normālu darba laiku (astoņas stundas dienā). Otrajā pasākuma gadā NVA nodrošina atalgojumu 75 procentu apmērā no minimālās algas;
– ikmēneša dotāciju 40 latu apmērā piemaksai darba devējam par darba vadīšanas nodrošināšanu, ja invalīds strādājis normālu darba laiku.
– Ja invalīds bezdarbnieks strādā nepilnu darba dienu, algu izmaksā atbilstoši nostrādāto stundu skaitam.
– Darba devējs no saviem līdzekļiem var piemaksāt finansējumu pasākumā iesaistītā invalīda darba algai.
– Plašāk ar pasākuma nosacījumiem – realizētāja izvēli, līgumu slēgšanu, īstenošanas gaitu, invalīdu bezdarbnieku atlasi, viņu darba organizēšanu, pārbaudes pasākumiem u.c. jautājumiem – var iepazīties NVA Jelgavas filiālē.
***
Profesionālās izglītības programmas etālmācībā
– Datorsistēmu tehniķis varēs sniegt konsultācijas darbā ar datortehniku, programmatūru un biroja tehniku, uzstādīt, konfigurēt, diagnosticēt un modernizēt datortehniku, vienkāršus datortīklus un programmatūru, novērst kļūmes to darbībā.
– Programmēšanas tehniķis varēs piedalīties programmatūras projektēšanā, ieviešanā un uzturēšanā, kā arī pašreizējās pielāgošanā, sniegt konsultācijas lietotājiem, pārzinās datortīklu tehnoloģijas.
***
Projekta sagaidāmie rezultāti
– Divas izglītības programmas;
– mācību materiāli;
– etālmācības sistēma;
– 1000 informatīvu brošūru par jaunajām programmām;
– astoņi semināri uzņēmējiem;
– palielināsies iedzīvotāju skaits, kas pēc izglītības iegūšanas iekļaujas darba tirgū;
– celsies darba devēju informētības līmenis par invalīdu nodarbinātības iespējām.
