Studentiem pirmo reizi no pulksten desmitiem vakarā līdz pusčetriem rītā bija atvērta Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle, kur notika «Žēlsirdības vakars».
Studentiem pirmo reizi no pulksten desmitiem vakarā līdz pusčetriem rītā bija atvērta Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāle, kur notika “Žēlsirdības vakars”. Katedrāles tuvumā pat uz ielas garāmejošos svētku dalībniekus uzrunāja Latvijas Studentu kristīgās brālības, vietējās draudzes un starptautiskās kopienas “Emmanuel” jaunieši.
Katram tika piedāvāta svecīte un papīra lapa, uz kuras uzrakstīt savu vēlēšanos, par ko vēlāk aizlūgtu. Pretī tika dota lapiņa ar citātiem no Svētajiem rakstiem.
Gaismiņas pie altāra apstiprināja jaunā priestera Viktora Siļčonoka teikto, ka studentu svētku laikā katedrālē bija ienākuši ap simts piecdesmit jauniešu. Cilvēki taču ir ļoti dažādi. Vienam patīk “tusiņš”, kurā, cita citu pārspējot, spēlē septiņas grupas. Otrs, kā rakstīja dzejnieks Māris Čaklais, gatavs “hali un gali un šeika vietā vienu dzeguzes balsi pirkt”. Vēl kādam tautas kopā sanākšanas reizē kaut brīdi vajadzīga baznīca.
“Kā tev klājās svešā pilsētā? Kā sadzīvo ar savu dumpinieka protestētāja garu? Vai jūties vesels? Vai saproties ar vecākiem, tuviniekiem? Vai tevi ir uzrunājis Dievs?” – tie bija daži jautājumi, par ko savās liecībās par ceļu uz kristīgo ticību runāja studenti. To starplaikā meitenes spēlēja ģitāru, sirsnīgi dziedāja garīgās dziesmas. Jelgavas katoļu draudzes jaunieši bija iestudējuši pantomīmas teātra izrādi, kurā apspēlēja senos tematus – mīlestību, alkatību, patmīlību un atjaunošanos, atdzimšanu, kas nāk caur ticību.
“Iespējas bija dažādas. Vieni gāja pie bikts, kur grēku nožēlošanu uzklausīja Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles priesteris Ilmārs Tolstovs un Bezvainīgās jaunavas Marijas katedrāles priesteri Arnis Vizbelis un V.Siļčonoks. Daudzi no tiem, kas līdz šim nebija iesaistījušies nevienā draudzē, vienkārši aprunājās ar priesteriem, Latvijas Studentu kristīgās brālības pārstāvjiem. Bija arī gadījums, kad studenti atteicās ieiet dievnamā, jo, lūk, svētkus svinot, esot iedzēruši. Viņi solīja, ka varbūt ienākšot svētdien,” piebilst priesteris V.Siļčonoks. Latvijas Studentu kristīgās brālības Jelgavas grupas vadītāja Līga Veisa atzina, ka viņai “Žēlsirdības vakars” ļoti gājis pie sirds.
