Vakar, Jelgavas atbrīvošanas dienā, no Bermonta – Avalova karaspēka, pieminot kaujās kritušos, Meža kapos tradicionāli pulcējās pilsētas zemessargi, pašvaldības policisti, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī pilsētas un rajona vadītāji.
Vakar, Jelgavas atbrīvošanas dienā, no Bermonta – Avalova karaspēka, pieminot kaujās kritušos, Meža kapos tradicionāli pulcējās pilsētas zemessargi, pašvaldības policisti, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kā arī pilsētas un rajona vadītāji.
“Jelgavnieki šurp brauc arvien mazāk, laikam neprotam bērnus audzināt,” pulcējoties pie kapsētas vārtiem, sprieda vīri no Daugavas Vanagiem, kas šajā piemiņas ceremonijā bija pārstāvēti salīdzinoši kupli. Tieši tajā brīdī piebrauca autobuss ar 1. ģimnāzijas divu izlaiduma klašu skolēniem, kas, vēstures skolotāja Andra Tomašūna aicināti, bija devušies braucienā pa atbrīvošanas cīņu piemiņas vietām Jelgavas apkārtnē – uz Tušķiem, kur tika nolaists no sliedēm pretinieka bruņuvilciens, uz Vareļiem Sidrabenes pagastā, kur krita Latvijas Kara skolas kadeti, un citām vietām. Līdz ar jauniešu ierašanos piemiņas sarīkojums ieguva dzīvīgumu.
1919. gada brīvības cīņās par Jelgavu krita septiņdesmit latviešu karavīru, no kuriem 60 apbedīti Meža kapos. “Tepat netālu Miera kapos guļ arī simts viņu pretinieku, kā arī desmit jelgavnieku, ko bermontieši nošāva kā spiegus,” “Ziņām” piebilda Brāļu kapu komitejas pārstāvis Aldis Egils Hartmanis.
“Jelgavnieki pirmie par tautas savāktajiem līdzekļiem saviem brīvības cīņu varoņiem atklāja pieminekļus, un par to mums jābūt lepniem,” saviem audzēkņiem teica skolotājs A.Tomašūns. 12. klases skolnieks Igors Baņņikovs “Ziņām” atzina, ka šādā piemiņas sarīkojumā ir pirmo reizi un jūtas neparasti.
