Brīvdiena. No paša rīta prātu nodarbina kāds jautājums – kāpēc? Kāpēc neizdodas īstenot iecerētās idejas?
Brīvdiena. No paša rīta prātu nodarbina kāds jautājums – kāpēc? Kāpēc neizdodas īstenot iecerētās idejas? Kāpēc notiek tā, kā notiek? Neskaitāmas reizes esmu to vaicājusi, bet atbildes ir tikai mani pieņēmumi. Jo kur gan rodamas receptes vai pareizās atbildes. Dzīve nav rēbuss vai mīkla, kurai ir arī savi atminējumi.
“Kāpēc man…” vaicā mazā meita. Tāpēc, ka kādam tas jādara, nekas nenotiek pats no sevis. Vai to dēvēt par slinkumu, nevēlēšanos, cerību, ka nelielo pienākumu paveiks kāds cits. Pasaule ir pilna neatbildētu jautājumu. Kāpēc mūsu attiecības ir tieši tādas? Kāpēc vēlamies satikt vienus cilvēkus, bet no citiem vairāmies? Kāpēc patiesi spējam būt tikai savos sapņos, bet rīts uzliek liekulības masku? Kāpēc dzīvojam tieši šajā laikā un vietā? Kāda ir mūsu misija? Pārāk daudz jautājumu sestdienas rītam…
Pēc ilgāka laika sprīža nolemju pabūt savā zaļajā zemes pleķītī – mazajā punktiņā pasaules sejā. Rudens dārzu ietērpis savādā rotā. Zemi klāj sulīgi zaļa zālīte, bet retās nobirušās koku lapas atgādina brošas vai pogas, kas izklaidus piestiprinātas tērpam. Vasaras puķes nesaudzīgi skāris sals. Diezgan nomācoša aina. Vējš izskrien cauri koku kailajiem zariem. Tie šķiet skumji, savas zaru rokas pret debesīm pacēluši. Vai koki apsūdz vēju par traucēto mieru? Vai vienkārši krāj spēkus jaunam darba cēlienam? Drēgns. Vēlme iedegt “dzīvu” uguni ir tik liela, ka šķūnītī sameklēju mazākas un sausākas pagalītes, lai tas vieglāk un ātrāk būtu izdarāms. Izdodas. Vēroju kamīna atklāto muti. Sārtas liesmu mēles apskauj pagalītes. Tās lokās gluži kā uguns čūskas. Ir tik kluss, tikai malka degot patīkami sprakšķ, pārņem miers. Gribas klusēt un izbaudīt šo brīdi. Ļaudis spriež, ka uguns attīra, dziedē, kliedē ļaunumu, dod gaismu un siltumu. Vēlos to gūt šajā tumšajā laikā – iedegt gaismu telpā un sevī. Tas ir īss pārdomu brīdis, bet, ak vai, cik svētīgs. Tik mirkli apstāties un pakavēties domās, lai pēc brīža jau atkal tālāk trauktos.
