Pirms deviņpadsmit gadiem uz pirmo mēģinājumu ieradās astoņas dziedāt gribošas dāmas, vēlāk viņām pievienojās pirmais kungs, un tad vēl un vēl.
Pirms deviņpadsmit gadiem uz pirmo mēģinājumu ieradās astoņas dziedāt gribošas dāmas, vēlāk viņām pievienojās pirmais kungs, un tad vēl un vēl. Nu Kalnciema krievu jauktais koris var lepoties ar teju trīsdesmit dalībniekiem. Turklāt tāds kolektīvs Zemgalē ir vienīgais.
Gandrīz divus desmitus gadu uzticīgs muzikālajiem kalnciemiešiem ir kolektīva vadītājs Josifs Cisers. Viņš, uzteicot savējo neatlaidību, stāsta, ka kora pastāvēšanas laikā piedzīvoti arī grūti brīži, kad mākušas bažas, vai maz būs, kas dzied. Piemēram, deviņdesmitajos gados, kad sabiedrība bezdarba un citu nedienu dēļ bija kļuvusi drūma, arī vēlāk, kad aizvien vairāk vietējo jauniešu devās meklēt laimi ārzemēs… Taču par spīti tam vietējo izpildījumā Kalnciemā vēl aizvien skan krievu klasika, tautasdziesmas, oriģināldarbi, kā arī latviešu autoru komponētais.
“Kalnciema krievu jauktajā korī ir pat trīs paaudzes, un aizkustinoši redzēt, kā mammas dzied kopā ar saviem dēliem,” J.Cisers stāsta, ka pašlaik gan vairākumā ir skolēni un cienījama vecuma ļaudis, un priecē, ka viņi sadziedājušies.
Ar neviltotu lepnumu J.Cisers atceras, ka, svinot kora 15. gadskārtu, kāda dalībniece izšuvusi tā karogu, kas nu koncertējot plīvojis visā Latvijā. Arī dziesmu svētku gājienā un mazākumtautību festivālā “Latvijas vainags”. “Tās izjūtas ir vārdos neizsakāmas,” viņš piebilst.
J.Cisers neslēpj – iespējams, dziedāšana Kalnciemā būtu apsīkusi, taču kultūras nama vadītāja Dace Dalgā bija neatlaidīga, arī pašvaldība allaž palīdzējusi. “Paldies par to,” nosaka kora vadītājs.
