Vērtīgs augsta līmeņa koncerts ar sarežģītu, nopietnu programmu – gluži kā laikmetīgās kamermūzikas katalogs.
Vērtīgs augsta līmeņa koncerts ar sarežģītu, nopietnu programmu – gluži kā laikmetīgās kamermūzikas katalogs – tā vēlos teikt par pagājušās ceturtdienas koncertu Jelgavas kultūras namā, kurā uzstājās pianists Vestards Šimkus, “Cremerata Baltica” stīgu kvartets, Eva Bindere, Andrejs Goļikovs (abi vijole), Daniils Grišins (alts), Pēteris Čirkšis (čells) un klarnetists Mārcis Kūlis.
Koncerts sākās ar mazpazīstamu, toties interesantu Sergeja Prokofjeva opusu – uvertīru par ebreju tēmu, kura atskaņojumā ar netverami skaisto, līdzeno klarnetes toni priecēja M.Kūlis.
Lai arī Igora Stravinska trīs skaņdarbi stīgu kvartetam (1914 – 1918) hronoloģiski neliecina par skaņraža sērijtehnikas periodu, tieši tam atbilst šis darbs. Mazliet bikls, klusināts ar īsiem mikromotīviem (gandrīz puantilisms) iezīmē kaut ko no dejas, arī no pārdomām (dziesmveida tematisms). Šajā opusā piedalās tikai kvartets, un tas ir pareizi, jo viena veida sastāvs nogurdina klausītāju. Pretstatā I.Stravinska smalkajām līnijām robusti asas Bēlas Bartoka “Kontrastu” lappuses (vijolei, klarnetei un klavierēm), kas savulaik tapušas pēc Benija Gudmena ierosmes. Skaņdarba piecas daļas aizzib nemanāmi, priecējot ar daudzveidīgu tēlainību – drūmu fantastiku, apcerīgumu, arī dejas stihiju (finālā). Skaņdarba trešajā daļā pēc komponista ieceres divām vijoles stīgām jābūt skaņotām par pustoni augstāk, lai iegūtu griezīgās tritona saskaņas (šoreiz izmantotas divas vijoles) – bija interesants tembrāls efekts. Koncerta pirmo daļu var uzskatīt par ievadu otrajā skanējušajam Dmitrija Šostakoviča Kvintetam klavierēm un stīgu kvartetam, manuprāt, koncerta virsotnei. Te parādījās arī smalkā ansambļa dalībnieku spēlesmāka, tverot pagātni un tagadni. Gan šo, gan visas klavieru partijas programmā V.Šimkus spēlēja no galvas – smaidīgs, atraisīts un pārliecināts, pierādot, ka kamermūzikā ir tikpat radošs un spilgts kā soloprogrammās.
Ir pienācis kamermūzikas laiks, kurā šķiram ne vairs klasikas vai romantikas, bet gan 20. gadsimta zīmīgākās lappuses. To visu augstā mākslinieciskā līmenī veica visi koncerta dalībnieki – V.Šimkus – “Cremerata Baltica” solisti, stīgu kvartets “Euphonia” un klarnetists M.Kūlis. Jelgavnieki laikmetīgās mūzikas apguvē nav iesācēji, tāpēc klausījās uzmanīgi, atbalstīja atskaņotājus, koncerta otrās daļas beigās tos jūsmīgi sveicot, uz ko D.Šostakoviča Klavieru kvinteta dalībnieki atbildēja ar minētā opusa fragmentu piedevās.
