Grupa «Iļģi» ir unikāla parādība ne tikai Latvijas mūzikā.
Grupa “Iļģi” ir unikāla parādība ne tikai Latvijas mūzikā. Savukārt pašreizējā koncertturneja – nebijis notikums viņu ceturtdaļgadsimta darbībā.
Jubilejas turnejas piekšpēdējais koncerts šovakar pulksten 19 sāksies Jelgavas kultūras namā.
Jaunradi alkstoši folkloristi
Pirmsākumos astoņdesmitajos gados “Iļģi” uzcītīgi veica folkloristu misiju, apzinot un citiem atgādinot piemirsto tautas mantojumu. Folkloras pētniekam tolaik nebija grūti izpelnīties padomju varas aizdomīgumu. Turklāt “Iļģus” interesēja tieši folkloras senākie sakrālie slāņi, kas glabā liecības par tautas mitoloģiju un tradicionālo dzīves kārtību, skaņu māksla, kas iesniedzas laikos, kad, pēc mūsdienu muzikologu raksturojuma, dziesmas vēl nedalīja minora un mažora skaņkārtās. Drošības iestāžu interese izpaudās gan dažā aicinājumā uz “draudzīgām sarunām”, gan aizliegumā tikt pieminētiem presē. Kā atzīst “Iļģu” vadītāja Ilga Reizniece, viņi jau toreiz izjutuši sevi nevis tikai kā folkloristus, bet arī kā jaunradi alkstošus mūziķus. Deviņdesmito gadu sākumā ar šo tautas mūzikas iedvesmoto jaunradi viņi iepazīstināja plašāku publiku, aizsākot postfolkloras kustību Latvijā. Sākās arī koncertceļojumi pasaulē, kur viņu veikumu ietilpināja britu nedaudz agrāk radītajā “world music” kategorijā. Kopš 1989. gada “Iļģi” koncertējuši mūzikas festivālos, kultūras svētkos un citos dažāda mēroga sarīkojumos Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Zviedrijā, Somijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Šveicē, Austrālijā, ASV un Francijā, izpelnoties klausītāju interesi un cildinošas atsauksmes presē. Par to, ka tagad “Iļģi” ieņēmuši redzamu vietu pasaules mūzikas apritē, liecina viņu panākumi “World Music Charts Europe” (WMCE) labāko sarakstā. Sevišķi vērtīgu jubilejas velti WMCE apskatnieki “Iļģiem” pasniedza šā gada jūlijā, iebalsojot viņu jaunāko albumu “Ne uz vienu dienu” otrajā vietā starp labākajiem “world music” ierakstiem Eiropā. Tā ir lielākā starptautiskā profesionālā atzinība, kādu līdz šim Latvijā saņēmuši šā mūzikas virziena pārstāvji.
Meklējumi, kas nekad nebeidzas
Suģestējošs miers un dzirkstoša vitalitāte “Iļģu” mūzikā vienmēr pastāvējuši cieši blakus, apliecinot to nešķiramību viņu skaņu mākslas paustās dzīves kārtības veselumā. Bet daiļradē ir laiki, kad vairāk dzirdams viens vai otrs. Tā pēc deviņdesmito gadu sākuma un vidus akustiskā, klusinātā apcerīguma kopš pagājušā gadu desmita nogales “Iļģi” sākuši skanēt skaļāk un jestrāk, tautas instrumentiem savā “arsenālā” pievienojot bungu komplektu, elektriskās stīgas, citus rokam un popmūzikai raksturīgākus instrumentus un apdares. Tie ir meklējumi, kas nekad nebeidzas.
Jaunu muzikālu līdzekļu meklējumu loks bijis tikpat plašs, cik bieža jaunu seju parādīšanās kolektīvā. Visu ceturtdaļgadsimtu grupā darbojas I.Reizniece, 24 gadus – koklētājs un dūdinieks Māris Muktupāvels. Kopš 1997. gada “Iļģos” viņiem piebiedrojies Gatis Gaujenieks, bijušais ASV latviešu rokgrupas “Akacis” līderis basģitārists un dziedātājs, tagad skaņu režisors, producents un ierakstu studijas īpašnieks; kopš 2000. gada – bundzinieks perkusionists Vilnis Strods (ar “Iļģiem” koncertos muzicējis arī deviņdesmito gadu beigās); kopš 2001. gada – Egons Kronbergs, kas veic arī ģitārista pienākumus grupā “The Hobos” un duetā “U.K.”.
Par divām trešdaļām – lieliski
“Iļģi” atzīst: demokrātiskumam, kas skan jēdzienā “tautas mūzika”, vajadzētu ietvert spēju piesaistīt plašu klausītāju loku, bet skumji konstatē, ka šī māksla Latvijā nekad nav varējusi konkurēt ar popmūziku un drīzāk uzskatāma par elitāru. Tāpēc, lai arī “Iļģi” arvien ļoti labprāt devušies koncertceļojumos pa skolām (bērnus un jauniešus viņi uzskata par ļoti svarīgu savas auditorijas daļu), lielāku uzstāšanos sērija plašās koncertzālēs un klubos mūsu postfolkloras celmlaužiem Latvijā nav bijusi, un, kā piebilst Ilga, nebijuši uzņēmīgi puiši no producentu grupas “Rain Project”, mūziķi paši tādām svinībām nebūtu saņēmušies.
Tā kā nekas tamlīdzīgs vēl nebija pieredzēts, pirms došanās turnejā nebija ne jausmas, vai “Iļģus” tajā sagaidīs fanu pūļi vai interesentu “saujiņas”. Tagad, kad pagājuši trīs no pieciem koncertiem, mūziķi un rīkotāji ar prieku un atvieglojumu var koncertceļojuma notikušo daļu atzīt par tādu, kas par divām trešdaļām izdevusies. Turnejas atklāšanā Lāčplēša dienā “Iļģus” silti sveica gandrīz pilna Valmieras kultūras centra Lielā zālē (ar 700 vietām), bet koncertu “Fontaine Palace” Liepājā 18 . novembrī iestādes menedžeris Edgars Āboliņš dēvē par vienu no “karstākajiem” koncertiem visā kluba pastāvēšanas laikā: lai spēlētu piedevas, grupa pēc koncerta uz skatuves uzsaukta vismaz reizes trīs, un kuplais viesu pulks dejojis tā, ka apmeklētāji apakšējā – mazajā – zālītē bažījušies, vai neielūzīs griesti.
Ilga cer, ka silta uzņemšana būs arī šovakar Jelgavā un turnejas noslēgumā 1. decembrī Dzelzceļa vēstures muzejā Rīgā, kur muzicēs arī jubilāru draugi grupa “Reelroad” no Sanktpēterburgas.
“Iļģu” uzstāšanās pirmajā daļā ir dziesmas no jaunākā albuma, kas pirmoreiz izskan šajā turnejā. Otrajā, ko Jelgavā ar savu dalību solījušas kuplināt “Iļģu” bijušās dalībnieces Zane Šmite un Biruta Ozoliņa, būs senāki, mūziķiem mīļi un laika pārbaudi izturējuši skaņdarbi.
***
Diskogrāfija
• “Rāmi, rāmi” (MC; 1993), “Bāreņu dziesmas” (1993), “Riti, riti” (1996), “Saules meita” (1998; Lielā mūzikas balva), “Sēju vēju” (2000), “Agrie gadi” (2 CD; 2002), “Spēleju, dancoju” (2002), “Kaza kāpa debesīs” (2003), “Totari” (2005), “Ne uz vienu dienu” (2006).
• 2004. gadā iznāca albums “Rāmi un ne”, kur “Iļģi” ir instrumentālistu lomā, bet tautasdziesmas dzied bērnu un jauniešu gadskārtējā folkloras festivāla “Pulkā eimu, pulkā teku” labākie dalībnieki.
• “Iļģu” mūziķi dažādos sastāvos piedalījušies arī izdevniecības “Upe” ierakstu sērijas “Latviešu tautas mūzikas kolekcija” tapšanā. Lielo mūzikas balvu saņēma Ilgas Reiznieces un Māra Muktupāvela izveidotais skaņu albums “Latviešu danči” (1999).
***
Arī viņi muzicējuši “Iļģos”
Juris Riekstiņš, Biruta Ozoliņa, Zane Šmite, Māra Kalniņa, Guntars Gabranovs, Gints Sola, Arnolds Dāle, Jānis Abens, Arnolds Kārklis, Juris Kroičs.
