Novembri, kamēr nav sniega, izjūtam kā gada tumšāko laiku, kad agri sāk krēslot un no rītiem un vakaros vērojama migla.
Novembri, kamēr nav sniega, izjūtam kā gada tumšāko laiku, kad agri sāk krēslot un no rītiem un vakaros vērojama migla. Tas ir arī veļu mēnesis, kad, pieminot savus tuviniekus, cilvēki kapsētās aizdedz svecītes. Pasaulē gan pieņemts svecīšu svētkus atzīmēt novembra pēdējā svētdienā, taču vairāku apsvērumu dēļ vismaz kapsētās ārpus pilsētas šos piemiņas pasākumus sākām organizēt jau labu laiku iepriekš, un var teikt, ka novembra nedēļas nogales aizritējušas zem svecīšu svētku zīmes. Piemēram, pagājušajā svētdienā biju Svētes pagastā, un šodien tie notiek visās pilsētas kapsētās. Salīdzinot, piemēram, ar Latgali vai Vidzemi, mūsu pusē ne kapu, ne svecīšu svētki gan nav tik lielā cieņā un norit pieticīgāk. Apmeklētību, protams, ietekmē arī laika apstākļi, piemēram, svecīšu svētkos Jaunsvirlaukas pagastā bija uzsnidzis, un daudzi cilvēki droši vien neieradās, jo domāja, ka lauku ceļi būs aizputināti.
Taču līdztekus svecīšu svētkiem man veicams ikdienas darbs, proti, jāvada bēres, turklāt jārisina arī ar ceremoniju organizēšanu saistītos jautājumus. Darāmā netrūka ne pagājušajā, ne šajā nedēļā, kad vienā dienā bija pat septiņas bēres, un līdzīga droši vien būs arī nākamā nedēļa pēc NATO sammita dēļ noteiktajām brīvdienām. Taču ar to jārēķinās, jo visvairāk cilvēku parasti aiziet ne tikai pavasarī, kad kokiem plaukst lapas, bet arī rudenī, kad tās birst…
Pagājušajā sestdienā biju attāla radinieka bērēs Jēkabpilī. Par laimi, bēru viesim gadījies būt ļoti reti, taču tā vienlaicīgi bija laba pieredze, jo ceremoniju pavēroju arī no profesionālā viedokļa. Prieks, ka vienā otrā lietā esam mazliet pārāki par kolēģiem.
Runājot par privāto dzīvi, jāteic, ka nedēļas nogali jau kuro gadu vairs nevaru iedomāties bez pirts, un arī vakardiena nebija izņēmums. Šoruden, kamēr vēl laiks atļauj, gribu pagūt ielikt mājai pamatus, tādēļ darāmā, kārtojot atļaujas un naudas jautājumus, netrūkst, un tas prasa ne tikai laiku, bet arī pamatīgu pacietību.
Savā ziņā šī bija arī basketbola nedēļa, jo vecākajam dēlam Tomam kopā ar komandu sākusies pilsētas basketbola kausa izcīņa. Norit arī citas nozīmīgas spēles, diemžēl reti izdodas tās vērot klātienē, bet par rezultātiem esmu informēts, jo tās cenšos noskatīties televīzijā. Jāatzīstas, ka šonedēļ neesmu paguvis palasīt grāmatu, pat internetu neesmu lietojis, jo tam priekšroka ir maniem trim bērniem.
Ļoti ceru, ka brīvdienās sammita laikā varēšu mazliet atpūsties un vēl pagūt izrauties uz rudens copi. Šoreiz plānoju doties tepat netālu, ziemā esmu iecienījis Peipusu, Usmu, bet vasarā – kādu zivīm bagātu ezeru Latgalē.
