Piecu dienu braucienā pa tuksneša smiltīm Jānis Eināram bijis labākais skolotājs, bet Einārs Jānim – kā apdrošināšanas polise.
Piecu dienu braucienā pa tuksneša smiltīm Jānis Eināram bijis labākais skolotājs, bet Einārs Jānim – kā apdrošināšanas polise. Tā vienā teikumā sadarbību pirmajā kopīgajā rallijreidā ar abpusēji atzinīgu smaidu raksturo motobraucēji brāļi Vinteri. “Desert Challenge” spēcīgajā konkurencē Jānis ieņēmis devīto, Einārs – 12. vietu.
6. janvārī startēs prestižais Dakaras rallijs, un Jānis Vinters būs tā dalībnieks jau ceturto reizi, bet Einārs – pirmo. Novembra sākumā aizvadīto “Desert Challenge” Apvienotajos Arābu Emirātos varētu dēvēt arī par Dakaras ģenerālmēģinājumu, kas pulcēja kopā vai visus spēcīgākos pasaules čempionāta braucējus. 2006. gada rallija uzvarētājs Marks Koma un otrās vietas ieguvējs Sirils Deprē, spānis Estēvs Pujols, norvēģis Ullevalseters, nīderlandietis Verhoevens, francūzis Kasto… – ap 80 dalībnieku saraksta galvgalā vārdi, kas šā sporta veida cienītāju vidū komentārus neprasa. Un turpat viņiem līdzās arī divi latvieši Vinteri no Elejas.
Pirmais posms – veiksme neveiksmē
“Desert Challenge” prologs risinājās Dubajas centrā. Ap divi kilometru garā slēgtā trase izvietota līdzjutēju priekam, un viņi to bauda – tribīnes pilnas skatītāju, kas sveic šīs izrādes uzvarētāju Ullevalseteru, otrajā vietā finišējušo Jāni Vinteru un visus pārējos dalībniekus, saprotot arī, ka īstie notikumi un tuksneša drāmas viņiem vēl priekšā. Tā arī ir – Jānis pirmo nepatīkamo pārsteigumu piedzīvo jau pirmajā dienā.
“Motors acīmredzot neizturēja slodzi. Apstājās, un viss. Piebrauca Einārs, mēģinājām turpat trases vidū vilkt. Izdevās – piecus metrus. Piekusuši bijām kā pēc desmit kilometru krosa un sapratām, ka šāda doma diezgan stulba,” tagad Jānis var stāstīt ar humoru, bet tobrīd tāds nav bijis prātā. “Piebrauca tiesnesis: kas noticis? Saku: motors čupā. Vai esmu sūtījis ziņu, ka izstājos? Nē. Viņš tad nu acīmredzot steidzīgi to nosūtīja, jo tādā karstumā nedrīkst nevienu trasē atstāt. Pēc piecām – desmit minūtēm ieraudzīju, ka helikopters tuvojas. Mēģināju vēl pēdējo izmisīgo minienu, un – ierūcās! Turpat nomesto smiltīm pilno ķiveri tūlīt galvā un – aiziet, kamēr lidaparāts vēl nav nolaidies! Mocis, grabēdams un eļļu spļaudams, bet tomēr gāja. Domāju, ka tik nenodegtu. Izturēja.” Posma bilance: Eināram 33. vieta, Jānim – 39., 16 braucēji grūtajā trasē izstājušies. Pēc tam pārbraucienā pa šoseju Einārs brāļa motociklu vilcis trosē. “Dienas beigās izjaucām, izrādījās, ka virzulim robs izlūzis. Veco rezervi bijām aizmirsuši mājās. Labi, ka KTM servisa mašīnā atradās “aizķērusies” kaste ar vecām lietām. Viņi piedāvāja 450 kubikcentimetru virzuli un cilindru. Citu variantu nebija. Paņēmām lielāku zobratu aizmugurē, lai motoram vieglāk griezt. Mehāniķis pa nakti sataisīja. No 580 kubikcentimetriem bija palikuši 460. Vairs nevarēja braukt ar 140 – 150 kilometriem stundā, bija jāsamierinās
ar 120 – 125.”
Otrais posms – braukšanas skola
Pieredze paliek pieredze. “Braucu, braucu, līdz skatos – pazīstamas krāsas priekšā,” pēc pirmās dienas rezultātiem otrajā vēlāk startējušais Jānis drīz vien Eināru panācis. “Mēs tur bijām kopā bariņš mazāk pieredzējušu braucēju. Kad Jānis sāka vilkt, nobraucām aiz viņa kādus 120 kilometrus – līdz uzpildīšanās vietai. Tad viņš atrāvās,” Einārs stāsta, ka tāda braukšana aiz muguras, vērojot, kā brauc rallijā pieredzējis sportists, bijusi gluži vai pats vērtīgākais “gabals” šajā sacīkstē. “Kaut ātrums lielāks, nav arī tik bīstami, jo pēc priekšējā vari spriest, kas gaidāms trasē.” Rallijreida otro dienu Jānis noslēdzis desmitajā vietā (ātrumposma pēdējā daļā uzrādīts pat sestais labākais rezultāts), Einārs – trīspadsmitais. Līdzīgi veicies arī trešās dienas ātrumposmā, kas lielu daļu gājis pa veco trasi, tikai pretējā virzienā, – Jānim 11., Eināram – 13. vieta.
Ceturtā diena – debitantam smagākā
Ceturtās dienas rītā biezās miglas dēļ starts tika atlikts uz divām stundām. Gaidīja 378 kilometru ātrumposms – pats garākais rallijā. “Man tā bija vissmagākā diena,” atzīst Einārs. “Pēc kritiena uz cieta pamata saplīsa ūdens rezervuārs mugursomā. Kādus 50 kilometrus nobraucu bez dzeršanas, pēc tam kontrolpunktā savācu pudeles, saliku jakas kabatās un piesēju pie moča. Turpmākajā ap 220 kilometru ceļā ik pēc 30 – 40 kilometriem apstājos, lai no pudeles varētu padzerties,” ap 35 – 40 grādu karstums un iepriekš sportistiem speciāli rīkotā seminārā dzirdētais par ķermeņa dehidratizācijas briesmām tuksnesī licis Eināram būt piesardzīgam. Tad vēl divas reizes motocikls iestidzis. “Diezgan briesmīgi, kad ap 200 kilogramu no smiltīm jāpieceļ. Uzsākt braukt arī īsti nevar. Apstākļi tādi, ka ikviena fiziskā piepūle, šķiet, prasa trīskāršu spēku. Baigi piekusu.”
Ko lai dara – arī tāda ir dzīve rallijā. Tikmēr Jānis tik braucis un braucis. Viens labs braucējs noķēris viņu, tad divatā noķēruši trešo, bet kādus 100 kilometrus pirms finiša Vinters izdomājis, ka “laiks vilkt projām”. Uzkurinājis pamatīgu tempu un finišējis 9. vietā (vienā no posmiem uzrādījis pat otro labāko laiku). Pirms viņa – tikai KTM rūpnīcas komandu pārstāvji ar jauniem 700 kubikmetru motocikliem. 29 no 57 uz starta izgājušajiem braucējiem izstājušies, bet Einārs, pārvarot visas ķibeles, – 13. vietā.
Piektā diena – ar salveti rokā
Arī rallija pēdējā dienā ar diviem ātrumposmiem rīta migla neatlaidās. “Visu laiku krita ciet brilles. Vienā rokā man salvete, ik pa laikam notīru, taču nebiju ievērojis nelielu eļļas noplūdi pie sajūga roktura. Ūdens ar eļļu acīmredzot nokļuva uz salvetes. Slauku, slauku, bet redzamība – nulle. Trīs reizes stājos, bet pēc pirmā ātrumposma metu brilles pie malas.” Arī Einārs skatījies, ka garāmbraucošajiem brilles uz rokas, tomēr savējās nost nav riskējis ņemt, tikai nospriedis, ka jātīra vien cītīgāk. Pirmā 122 kilometrus garā ātrumposma finišā viņam 12. vieta, Jānim – 13.
Pēdējā – 163 kilometru garajā – jau lielākas priekšrocības bijušas rūpnīcas komandu sportistiem. Ap pieci kilometri trases gājuši pa asfaltu, kur Jānis no sava braucamā “izspiedis” pat 160 kilometru ātrumu. Einārs toties “pazaudējis” piecas minūtes, nokļūdoties navigācijā. Posmā Jānim 10., Eināram – 15. rezultāts, kopvērtējumā brāļiem attiecīgi 9. un 12. vieta. Ātrāk par rallijā pieredzējušo Vinteru braukuši vien rūpnīcas komandu sportisti (uzvarēja Marks Koma no KTM “Repsol”), bet debitants Vinters ierindojies otrajā vietā standarta motociklu jeb tā sauktajā maratonklasē.
Ģenerālmēģinājums aizvadīts, Dakaras rallijā abi Vinteri startēs ar jauniem motocikliem, kas pasūtīti rūpnīcā Austrijā un teju šajās dienās jau varētu būt “uzkrauti”. Tie būs standarta ražojumi, ar kādiem rūpnīcas braucēji piedalījās iepriekšējā Dakarā. Mūsējo trumpis tātad joprojām būs gribasspēks, izturība un spēja vīrišķīgi pārvarēt negaidītas ķibeles.
