Šodien vārda svētkus svin trīs daiļā dzimuma pārstāves – Rita, Vita un Olita.
Šodien vārda svētkus svin trīs daiļā dzimuma pārstāves – Rita, Vita un Olita. Viņu pulkā arī Vita Anstrate, kuras ikdiena aizrit Jelgavas 4. vidusskolā.
“Vārdu izdomāja mamma, jo Vita tulkojumā no latīņu valodas nozīmē – dzīve, dzīvība,” tā gaviļniece. Viņa ir priecīga par šādu izvēli. Meitene atzīst, ka šis gads ir nozīmīgs, tāpēc ka jābeidz 9. klase. Uz skolu viņa galvenokārt iet draugu dēļ, tomēr daudz pūļu jāvelta arī mācībām, jo nākotnes ieceres tiek saistītas ar žurnālistiku. Lielu paldies Vita vēlas teikt par iespēju Ēnu dienās ielūkoties “Zemgales Ziņu” redakcijas darbā.
Vārda svētki gaviļniecei šķiet īpaši, jo ir reizi gadā, un tajos viņa tiek lutināta ar uzmanības apliecinājumiem un laba vēlējumiem. Lai gan meitene pauž, ka spilgtu dāvanu un svinību nav bijis, tomēr ģimenes un draugu lokā tā vienmēr tiek atzīmēta, un ir ļoti patīkami saņemt tuvo cilvēku ar mīlestību sarūpētās dāvaniņas. Vita gan nojauš, ka šogad viņai tā būšot visjaukākā. Tā kā svētki iekrīt rudens beigās, šis laiks ir drēgns, slapjš un tumšs, bet viņai tīkams, jo katrā gadalaikā var atrast ko interesantu.
Vita teic, ka esot “jautra un sabiedriska. Tipisks Dvīnis – emocionāla, bieži moka bezmiegs, un nekad neuzzināsiet, ko Dvīņi patiesībā par jums domā”. Gaviļniece piekrīt Gunnara Treimaņa raksturojumam: “Vitas tiek galā ar visu, lai gan pārsvarā domā par sevi. Ir talantīgas un sievišķīgi krāsainas. Diezgan ilgi jāgaida, līdz sit viņu zvaigžņu stunda.”
“Ja Vitu izmetīsi pa durvīm, pa logu ierāpsies atpakaļ un panāks savu. Viņai piemīt talants, ļoti patīk zīmēt, tulkot un domas uzticēt dienasgrāmatai. Skumst, ka skolas korī nevar dziedāt arī “parasto” klašu skolēni. Viņa labprāt to darītu. Nožēlo, ka reiz pametusi mācības Jelgavas Mākslas skolā. Pēc rakstura ekspansīva, ātri aizsvilstas, bet dusmas tikpat ātri pāriet, kā jau Dvīnim. Ļoti mīl “lopiņus”, īpaši kaķus, jo pašai kaķa daba – grūti regulējama. Priecē Vitas sekmes mācībās. Viņai ir svarīgi paust savu viedokli. Mēs Vitu ļoti mīlam. Lieki nemētājas ar vārdiem. Ja pasaka ko mīļu, tas ir sirdī dziļi izauklēts un patiess,” atklāj meitenes mamma un piebilst, ka ģimenē ir kāda vārdadienu un jubileju tradīcija, proti, svētku rītos blakus spilvenam tiek nolikta kārotā dāvaniņa, arī, ja jubileja ir māsiņai, ar kuru deviņu gadu starpība, bet abas ir līdzīgas kā divas ūdenslāses.
Brīvajā laikā Vita labprāt klausās mūziku, apmeklē dažādus pasākumus. Vislabāk jūtas draudzeņu – Evisas, Diānas un Jūlijas – sabiedrībā. Ar viņām kopā izēsts puspuds sāls. Citiem meitene novēl: dzīvot!
