Imigrācijas fenomens ir tikpat vecs kā cilvēce. Ļaudis pārvietojas no vienas valsts uz otru jau no neatminamiem laikiem.
Imigrācijas fenomens ir tikpat vecs kā cilvēce. Ļaudis pārvietojas no vienas valsts uz otru jau no neatminamiem laikiem. Ne tikai, lai tās apceļotu un apskatītu. Viņi pārvietojas, lai kādā valstī uzkavētos ilgāk, dažkārt pat pārceltos uz pastāvīgu dzīvi. Tās kvalitātes līmenis, ģeogrāfiskie, politiskie, sociālie, ekonomiskie un citi faktori valstīs atšķiras. Tikpat dažādi arī cilvēki, ar viņu vēlmēm, vajadzībām, sapņiem. Vai ir pamats bažām par darbaspēka imigrāciju? Domāju, ka tā ir realitāte. To sekmējusi ne tikai pievienošanās ES un brīva darbaspēka kustība tās iekšienē. Arī pirms Latvijas iestāšanās ES tā notika gan no, gan uz Latviju. Piemēram, 1999. – 2001. gadam katru gadu no Latvijas emigrēja ap diviem tūkstošiem cilvēku. Tomēr nevar noliegt, ka pievienošanās ES ir svarīgs pagrieziena punkts, jo brīva darbaspēka kustība ir viena no ES politikas sastāvdaļām.
Lai gan precīzu datu trūkst, šķiet, ārzemēs strādā 35 – 80 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Tas ir daudz vai maz? Ņemot vērā mūsu valsts iedzīvotāju skaitu, domāju, ka daudz. Svarīga arī demogrāfiskā situācija Latvijā un zemais dzimstības līmenis, kas tuvākajos gados ievērojami samazinās darbspējīgo skaitu. Laiku pa laikam izskan informācija, ka uzņēmumos trūkst darbinieku. Tātad pagaidām to visasāk izjūt darba devēji. Un ne tikai uzņēmēji, bet arī valsts un pašvaldību institūcijas.
Pēdējā gada laikā arvien biežāk dzirdam politiķus sakām – “kaut kas jādara”. Migrācijas jautājumi Latvijā vienmēr bijuši jutīgi, īpaši nacionālo jautājumu kontekstā. Arī darbaspēka migrācija ilgi bija tabu, jo saistīta ar vietējo došanos prom un ārvalstnieku iebraukšanu. Apsveicami, ka dialogs tomēr sācies – norisinās gan pētījumi, gan konferences.
Par labākajiem risinājumiem Latvijas situācijā jālemj valdībai, šajā jomā veidojot politiku. Lai to izstrādātu, jāanalizē pašreizējā situācija. Jānotiek dialogam un jāmeklē atbilstošākie risinājumi. Ja politikas kādā jomā nav, veiktās darbības var būt tikai stihiska atbilde sekām. Savukārt politika “spiež” paskatīties uz situāciju kompleksāk, jo viena darbība var izraisīt neparedzētu ķēdes reakciju citā jomā. Piemēram, darbaspēka ievešana cieši saistīta ar integrācijas jautājumiem. Izlemjot uzaicināt kvalificētus informācijas tehnoloģiju speciālistus no Indijas, jāatbild uz virkni jautājumu, vai viņi būs ieinteresēti uz šejieni doties un vai Latvija ir tik konkurētspējīga kvalificētu speciālistu piesaistē, jo medībās dodas arī bagātās valstis.
Kādi ir iespējamie risinājumi nodarbinātībā? Paveikt var daudz un dažādās jomās. Ievest ārvalstu darbaspēku ir tikai viens risinājuma variants. Vispirms būtu maksimāli jāizmanto pašreizējie resursi – nodarbinātības līmeņa celšana, darbaspēka cirkulācija Latvijā, speciālistu pārkvalifikācija. Iespējams, jāpārskata nodarbinātības politika, lai mazinātu profesionālo bezdarbnieku skaitu, kuri pēc darba apmeklē kvalifikācijas celšanas kursus. Vēl varētu domāt par reģionu attīstību, ņemot vērā citu valstu piemērus, kur, sabrūkot rūpnieciskajai ražošanai, daudzu valsts iestāžu centrālos birojus pārceļ no galvaspilsētām uz reģioniem.
Tomēr diez vai situāciju varēs atrisināt, tikai īstenojot iepriekš minētos pasākumus. Darbaspēka imigrācija neapšaubāmi arī ir viens no risinājumiem. Tam nepieciešama pārdomāta valsts politika. Sadarbojoties iespējams realizēt sekmīgus īstermiņa darba imigrācijas projektus. To ietvaros atlasa nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēku, noslēdz līgumus, ja nepieciešams, papildus apmāca. Projekta laikā veic kontroli, kas ir svarīgi – nodrošina personu atgriešanos mājās pēc darba līguma termiņa. Starptautiskā migrācijas organizācija, sadarbojoties ar nosūtītājun saņēmējvalstīm, šādus projektus realizējusi dažādās pasaules vietās. To pluss ir situācijas pārraudzība, kā arī loģiskais nobeigums – personu aizbraukšana pēc līguma izbeigšanās.
Ja valsts pieņem lēmumu par ilgtermiņa darbaspēka imigrāciju, nedrīkst aizmirst integrācijas aspektu, jo svarīgi, lai iedzīvotāji spētu savstarpēji sadzīvot, un to var izdarīt tikai, ja ir sapratne un cits citā ieklausās. Migrācija bija, ir un būs realitāte.
Saīsināti no politika.lv
