Tulkojumā no grieķu valodas «šokolāde» nozīmē «dievu ēdiens», un jau krietnu laiku to ļauts nobaudīt ikvienam mirstīgajam.
Tulkojumā no grieķu valodas “šokolāde” nozīmē “dievu ēdiens”, un jau krietnu laiku to ļauts nobaudīt ikvienam mirstīgajam. Senajos mītos un leģendās šokolāde saistās ar kaisli un seksuālo enerģiju, arī mūsdienās to uztver kā kaisles elementu, taču pirmām kārtām tas ir našķis, kas saldina dzīvi.
Izrādās, šokolādei piemīt vairākas īpašības, kas pozitīvi ietekmē ne tikai fizisko, bet arī garīgo veselību. Un tieši tādēļ dažreiz roka sniedzas pēc kārtējā šokolādes gabaliņa…
Nedaudz vēstures
Stāsts par šokolādi ir vairāk nekā 3000 gadu vecs. Tās pirmsākumi meklējami maiju civilizācijā. Viss sākās ar kakao koku, kas glabāja noslēpumu – brīnumainās kakao pupas. Maiji ātri vien aptvēra, ka tās slēpj milzum lielu enerģiju, spēku un dziedinošas īpašības. Viņi kakao pupiņas grauzdēja pannā virs ugunskura, tad saberza smalkā pulverī, sajaucot ar ūdeni, kukurūzas miltiem, čili pipariem un pat haluciogēnajām sēnēm, iegūstot rūgtenu viegli putojošu dzērienu, kas galvenokārt tika izmantots dziedināšanā un kā dzimumtieksmi veicinošs līdzeklis. Dzēriens bija pieejams visiem sabiedrības slāņiem. To sauca par ksokoatlu.
Arī acteki augstu vērtēja kakao pupiņas. Lai gan viņiem sausā klimata dēļ nebija iespējas audzēt šo brīnumaino koku, viņi pupiņas ieguva no maijiem, iemainot tās pret citām precēm. Arī acteki pupiņas izmantoja dzēriena pagatavošanai, kura nosaukums bija līdzīgs – acteki to dēvēja par čocolatu, kas senajā valodā nozīmēja “silts dzēriens”. Acteku kultūrā tas tika uzskatīts par svētu, turklāt bija pieejams vien izredzētajiem. Acteki kakao pupiņas izmantoja arī par naudas līdzekli. Piemēram, par četrām pupiņām varēja nopirkt ķirbi, savukārt par 100 – vergu.
Līdz pat 16. gadsimta sākumam Eiropai nebija ne mazākās nojausmas par šokolādes eksistenci. Tiek uzskatīts, ka pirmās kakao pupiņas uz Eiropu ap 1502. gadu atvedis Kristofors Kolumbs, taču tad vēl kakao dzēriens neguva īpašu slavu, jo tika atzīts par pārāk rūgtu un nebaudāmu. Bet divdesmit gadu vēlāk, kad spāņu iekarotājs Ernando Kortess iepazīstināja spāņu karali Čārlzu V ar šokolādi, tā beidzot ieguva popularitāti. Pēc Spānijas galma pavēles šokolādes dzēriens tika pārveidots: čili aizstāja ar vaniļu un cukuru, padarot šokolādi par saldu un baudāmu dzērienu. Sākumā kakao pupiņas bija ļoti dārgas, tādēļ dzērienu varēja baudīt tikai priviliģētie, taču, kad šokolādes ražošanu mehanizēja, tā kļuva pieejama gandrīz visiem. Pirmā mums pazīstamā cietā šokolāde izgudrota 1847. gadā Anglijā. Tai bija gluda un samtaina tekstūra, un tā ātri aizstāja līdz šim piedāvāto šokolādes dzērienu.
Starp citu, Meksikā tagad izmanto viduslaiku Eiropas pieredzi un jauc šokolādi gan ar alu, gan tekilu, pievieno piparus un citas pikantas garšvielas. Zinātāji apgalvo, ka ļoti labi garšojot maltā gaļa ar pupiņām, asajiem pipariem un drusciņ šokolādes. Par īpašu gardumu uzskata liellopu gaļas ragū ar šokolādi, ko iecienījuši arī konservatīvie eiropieši.
Tumšo, balto vai piena?
Tiek izšķirti trīs šokolādes veidi: tumšā, piena un baltā šokolāde. Tumšā sastāv no kakao masas, kakao sviesta un cukura. Jāpiebilst – kakao daudzums tajā var svārstīties no 35 līdz 70 procentiem. Jo tumšajā šokolādē ir vairāk kakao, jo tā rūgtāka, līdz ar to uzskatīta par augstvērtīgāku. Tumšā šokolāde ir ne tikai garšīga, bet arīdzan labvēlīga sirds veselībai.
Piena šokolāde tiek iegūta, pievienojot pienu, krējumu, sauso piena pulveri vai kondensētā piena izstrādājumus. Kakao pulvera tajā ir mazāk par trīsdesmit procentiem, savukārt šokolādes sastāvā drīkst būt maksimāli 55 procenti cukura. Balto šokolādi iegūst no piena, cukura un kakao sviesta, bet tajā neietilpst kakao masa, tādēļ tā ir gaiša.
Vērts zināt: jo vairāk šokolādes sastāvā ir cukurs, jo tā mazāk garšo pēc kakao; augsts piena saturs nodrošina maigu garšu un mīkstu konsistenci; piena un krējuma šokolādēs kakao daudzums ir neliels, tāpēc tās ir tik saldas; galvenais šokolādes kvalitātes rādītājs ir kakao tauku saturs; kakao pupās, no kā tiek gatavota šokolāde, ir daudz polifenolu, kas ir spēcīgi antioksidanti, tie atjauno šūnas un aizkavē to novecošanos.
Šokolāde ir veselīga
Ļaudis jau izsenis lietojuši šokolādi, lai uzlabotu un nostiprinātu fizisko un garīgo veselību. Tā tiek ieteikta nogurušiem, apātiskiem cilvēkiem, lai uzlabotu nervu sistēmu, tiek lietota arī kā līdzeklis pret vājumu un mazu svaru. Ar šokolādi ārstē tādas kaites kā gremošanas, nieru un zarnu darbības traucējumi, anēmija, apetītes trūkumus, depresija drudzis, podagra, nierakmeņi un frigiditāte.
Daudzi veģetārieši uzskata šokolādi par savu produktu un iesaka mundruma un enerģijas atjaunošanai. Viņi apgalvo, ka sevišķi labi šokolāde sader kopā ar kanēli, muskatriekstu un ingveru. Ja cilvēks ēdot vienlīdz daudz baltās un tumšās šokolādes, viņa ķermenis ir “līdzsvarā”. Starp citu, esot kāds precīzs rādītājs – ja no šokolādes rokas kļūst lipīgas, tas nozīmē, tā tiekot baudīta par lēnu.
***
Fakti par šokolādi
– Pasaulē veikti neskaitāmi pētījumi par šokolādes ietekmi uz organismu. Tie apliecina, ka šokolādes sastāvā esošie antioksidanti spēj paildzināt cilvēka mūžu. 100 gramu šokolādes katru dienu to pagarina līdz pat sešiem gadiem.
– Daudzi dietologi cilvēkiem ar liekā svara problēmām pirms pusdienām iesaka šokolādi, jo uzskata, ka tā samazina apetīti.
– Kakao koka augļi satur teobromīnu, kas pozitīvi ietekmē visu dzīvo, līdz ar to arī sejas ādu. Šī viela sniedz baudu, laimes izjūtu, kā arī uzlabo garastāvokli.
– Tumšo šokolādi iesaka ēst, ja ir mazasinība un hronisks nogurums. Tā bagāta ar magniju, kas ir diezgan svarīgs sirds, asinsvadu un nervu sistēmas darbībai.
– Šokolādes ietekmē organismā izstrādājas endorfīns – laimes hormons.
– Kakao piemīt antibakteriālas īpašības, tāpēc to lieto pret zobu bojāšanos. Tiem kaitīgs tikai cukurs, kas ir šokolādē.
– Visveselīgākā ir melnā šokolāde, jo tā spēj pasargāt sirdi un smadzenes no brīvo radikāļu izraisītajiem bojājumiem.
– Šokolāde rosina gan seksuālo fantāziju un spējas, gan palīdz krīzes situācijās.
– Šokolāde palīdz sievietēm pārvarēt pirmsmenstruālo sindromu un depresiju.
