Ik gadu 1. decembrī pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā AIDS diena. Šogad arī Jelgavā notika vairāki pasākumi, lai pievērstu sabiedrības uzmanību 20. gadsimta bīstamākajai slimībai.
Ik gadu 1. decembrī pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā AIDS diena. Šogad arī Jelgavā notika vairāki pasākumi, lai pievērstu sabiedrības uzmanību 20. gadsimta bīstamākajai slimībai. Mūsu pilsētā un rajonā oficiāli reģistrēti 69 HIV/AIDS inficētie, taču speciālisti rēķina, ka to ir vismaz trīs reizes vairāk. Vēl pirms dažiem gadiem AIDS saslimšanas riska grupa lielākoties bija intravenozie narkomāni, bet tagad bīstamā epidēmija arvien vairāk ienāk ģimenēs un biežāk par HIV upuriem kļūst pusaudži…
“Ziņu” rīkotajā telefonakcijā “Viss par AIDS” uz iedzīvotāju jautājumiem atbildēja slimnīcas “Ģintermuiža” Narkoloģiskā dienesta vadītāja ārste Lilita Caune, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Vērzemnieks un Atkarību profilakses kabineta vecākā speciāliste Mārīte Ose.
Vai taisnība, ka Latvijā vērojama strauja jaunatklāto HIV gadījumu skaita samazināšanās?
M.O.: Negribu tam piekrist. Cilvēki vienkārši neveic asins analīzes.
J.V.: Būtu patīkami, ja tiešām šā ļaunuma mazināšanas stratēģija dotu augļus. Daļēji tam varētu piekrist, jo valstī darbojas 12 šļirču apmaiņas punktu un narkomāni ir informēti par iespējamo inficēšanos ar HIV, viņi kļūst gudrāki. Taču, manuprāt, tas nav reālais iemesls, kādēļ tiek reģistrēts mazāk jaunu slimnieku.
L.C.: Piekrītu, ka arī narkomāni kļūst izglītotāki, man gan vairāk šķiet, ka jaunatklāto gadījumu skaita samazināšanos lielā mērā ietekmē lietojamo narkotiku veids. Kādi ir HIV atklāšanas ceļi? Visbiežāk cilvēkam (lietotājam) analīzes tiek ņemtas, kad veselības stāvokļa dēļ viņš nokļūst stacionārā. Piemēram, amfetamīni, kas pēdējā laikā ir “modes kliedziens”, tik ātri nerada veselības traucējumus kā heroīns. Amfetamīnu lietošanas periods ir ilgāks, un fiziskā abstinence nav tik izteikta. Lielākoties paiet trīs četri gadi, līdz organisms ir tik tālu sagrauts, ka nepieciešama medicīniskā palīdzība. Pēdējos pāris gados mūsu stacionārā ārstējas salīdzinoši neliels skaits narkotiku lietotāju. Kādēļ? Tādēļ, ka ļoti daudz heroīna atkarīgo pārgājuši uz amfetamīnu lietošanu. Pašlaik statistika rāda nevis HIV inficēto skaita samazināšanos, bet infekcijas atklāšanas līmeni, un tas saistīts ar to, vai cilvēks nonāk mediķu redzeslokā vai arī pats piesakās veikt analīzes. Skatīsimies, ko laiks rādīs.
Cik vidēji gadā tiek atklāts jaunu inficēšanās gadījumu?
M.O.: Šogad tikai Atkarību profilakses kabinetā vien veiktajos testos konstatēti četri jauni inficētie. Manuprāt, tas nav maz. Visi ir intravenozie lietotāji. Starp viņiem viens cilvēks no Tērvetes ielas apkaimes, kas solīja, ka pie manis atsūtīs vēl daudzus, ar kuriem kopā lietojot narkotikas. Viens bijušais ieslodzītais. Vēl 24 gadus vecs puisis, kas narkotikas lieto jau desmit gadu. Viņam ir ģimene, bet jaunietis ļoti negribēja, lai par inficēšanos uzzinātu vecāki. Puisis strādā un sācis ārstēšanos. Visiem rekomendēts braukt uz Infektoloģijas centru, bet tikai divi atgriezušies, lai informētu, ka tur bijuši.
Kāda vecuma cilvēki visvairāk inficējas mūsu pilsētā?
M.O.: Šo personu vecums kļūst arvien jaunāks. Pēdējos gados inficētie pie HIV tikuši 16 – 18 gadu vecumā.
Vai arī Jelgavā HIV pacientiem iespējams ārstēties?
L.C.: Narkoloģijas centrā HIV neārstē un arī mūsu otrajā struktūrvienībā – Rindzeles narkomānijas slimnieku rehabilitācijas nodaļā – tas nenotiek. Taču abās medicīnas iestādēs ir nodrošināti apstākļi, lai reizi mēnesī cilvēks saņemtu terapiju, ko noteicis Infektoloģijas centrs. Kā visa ārstēšanās, arī šī terapija ir brīvprātīga. Mūsu valstī piespiedu mehānisma HIV slimniekiem ārstēties nav. Kuri saprot tās nozīmi un nepieciešamību, tie arī šo valsts apmaksāto palīdzību saņem.
Cik valstij izmaksā viena HIV/AIDS slimnieka ārstēšana?
J.V.: Ļoti dārgi. Viena profilaktiskā kursa izmaksas ar antivirāliem preparātiem ir vairāk nekā 1000 latu.
Kādas pirmās pazīmes liecina par inficēšanos?
J.V.: Šis periods var būt pilnīgi bez simptomiem. Tikai tad, kad cilvēkam jau sākas AIDS slimība, tā var izpausties gan kā pneimonija, gan kā audzējs vai citādi. HIV vīrusi, savairojoties asinīs, ietekmē cilvēka imunitāti. Tādēļ AIDS slimnieka dzīves ilgums atkarībā no imunitātes ir dažāds.
L.C.: HIV vīruss pamazām sagrauj cilvēka imūnsistēmu. Tam ir savs inkubācijas laiks, lai varētu tikt cauri šūnu aizsargbarjerai, ko nodrošina imunitāte. Mēs runājam par zivju eļļu, vitamīniem, sporta aktivitātēm, svaigu gaisu, kas nodrošina imunitāti un šūnas veselību. Ja tā ir vesela, arī vīrusam grūtāk tikt iekšā. Augsta inficēšanas aktivitāte ir C hepatīta vīrusam. Katra cilvēka pretestības spējas cīņā pret vīrusiem atkarīgas no viņa imūnsistēmas. Kad imunitāte samazinās, nav neviena aizsarglīdzekļa, kas varētu apturēt šo nosacīti patogēno floru, tā aktivizējas, un cilvēks saslimst.
Vai HIV var iedzimt?
L.C.: Tā nav 100 procentu sakarība. Tā kā mātes un bērna asinsrite caur placentu ir savstarpēji saistīta, pastāv iespēja, ka inficētai sievietei piedzimst inficēts bērns. Visbiežāk tas notiek dzemdību laikā, inficējoties ar asinīm, jo placentas barjera aiztur iespēju saņemt HIV vīrusu. Parasti inficētām mātēm izdara ķeizargriezienu, lai bērnam nebūtu saskares ar viņas asinīm. Zīdaini nedrīkst barot ar krūti, jo ar mātes pienu var iegūt HIV infekciju.
Vai ar HIV var inficēties zobārsta vai manikīra apmeklējuma laikā?
J.V.: Inficēties pie zobārsta vai manikīra ir tikpat kā neiespējami. Taču gribu uzsvērt, ka pēdējā laikā mūsu valstī palielinājies to cilvēku skaits, kas AIDS ieguvuši heteroseksuāli. Turklāt nav runa par narkomāniem, bet “parastiem” veseliem cilvēkiem. Bija laiks, kad ar HIV 80 procentos gadījumu inficējās intravenozie narkomāni, tagad šis procents krietni samazinājies.
M.O.: Minēšu piemēru – vecāka gadagājuma kungam patīk jauna meitene, bet viņa pārgulējusi ar jaunu zēnu, kas bijis inficēts. Kungs pārnāk mājās un inficē sievu. Varbūt arī viņa sper kādu sānsoli, un inficēts būs jau piektais cilvēks… Šī ķēde var būt ļoti gara.
Mūsu kabinetu apmeklēja kāds ārvalstnieks, kas stāstīja, ka bijis diskotēkā, saticis ļoti solīdu meiteni. Pēc tam abiem bijušas intīmas attiecības, taču meitene kategoriski iebildusi pret prezervatīvu. Viņam tas licies dīvaini, bet, par laimi, šis cilvēks nebija inficējies.
L.C.: Gribu piebilst, ka HIV vīruss ir nenoturīgs ārējā vidē. Arī ja šļircē asinis jau kādu laiku pastāvējušas, sabiezējušas, inficēšanās ar HIV nedraud, bet ar C hepatītu gan. Arī seksa laikā inficēšanās ar HIV iespējama tikai tad, ja partnerim ir gļotādas bojājumi vai mikrotraumas. Gļotāda ir vēl viena aizsargbarjera, kas sargā cilvēku no vīrusiem.
Kā vecākiem pamanīt pirmās pazīmes, ja bērns sācis lietot narkotikas?
M.O.: Gandrīz visos gadījumos sāk pazust lietas: pulkstenis, jaka. Tad ir sekmju pasliktināšanās un ārpusskolas pulciņu neapmeklēšana. Pēc palīdzības vērsās kāds pazīstams Jelgavas uzņēmējs, kas problēmu pamanījis tikai tad, kad atstājis bērnu mājās vienu uz divām dienām svinēt svētkus. Atbraucot tēvs atrada pie mājas izmētātas šļirces. Tam, ka ik pa laikam pazuda nauda, viņš nebija pievērsis uzmanību, jo bērnam vajadzēja… Bet kādam nolūkam?
Vai skolās pieejama informācija par atkarības vielām un HIV infekciju?
J.V.: Informācija ir, un arī Mārītes Oses lekcijas skolās ir ļoti pieprasītas. Viņa runā ar pusaudžiem, bet tā nav izeja no situācijas. Skolās visiem bērniem jābūt pieejamai izglītojošai programmai, jo mācību iestādes nav mūsu galvenais rūpju objekts. Ļoti ceru, ka reiz veselības mācība tiks celta godā.
M.O.: No septembra esmu atsākusi skolu apmeklējumus. Šogad atsaukušās jau divas meitenes, kas dzīvo ar gados krietni vecākiem narkomāniem un “duras” ar vienām šļircēm. Vienai jau konstatēts C hepatīts. Vai viņa atnāks otrreiz, nezinu, jo pašlaik devusies pie radiem uz citu pilsētu, lai mainītu vidi. Pēc meitenes teiktā, viņa Satiksmes ielas apkaimē zināja četrus jaunus lietotājus, tādus pašus kā viņa, kas narkomāna mūžu uzreiz sāk ar injicējamo amfetamīnu.
Arvien vairāk narkomānu ir 14 – 15 gadu veci. Bieži vien pēc manas viesošanās skolā jaunieši meklē palīdzību. Bērni neuzticas ne sociālajam pedagogam, ne psihologam. Nesen pēc sarunas skolā kāda meitene atnāca un pastāstīja, ka lieto narkotikas. Tēvs un māte nestrādā Jelgavā, pēc darba mājās atgriežas vēlu vakarā, no rīta dodas prom, kad meita vēl guļ… Lai arī tas var nelikties pareizi, uzskatu, ka šad tad vecākiem jāapskata savu pusaudžu drēbes, kabatas un soma. Uzmanība jāpievērš katrai tabletei, jo, piemēram, ar tramadolu sākas ceļš uz elli.
L.C.: Amfetamīns šodien ir “topā” tādēļ, ka tā pieejamība ir vieglāka. Heroīna deficīts Jelgavā sākās pirms vairākiem gadiem. Protams, pateicoties arī policijas aktivitātēm, kad tika “izķerti” mazie tirgotāji. Vēl viens heroīna deficīta objektīvs iemesls ir Tuvo Austrumu krīze. Amfetamīni pie mums pārsvarā ieplūst no ziemeļpuses.
Vai HIV testa rezultāti ir pilnīgi droši?
L.C.: Vienīgais objektīvais apliecinājums, ka cilvēks tiešām inficējies ar HIV, ir analīzes Infektoloģijas centrā, turklāt tās tiek veiktas atkārtoti.
Vai Jelgavai pietiek ar vienu Atkarību profilakses kabinetu?
J.V.: Protams, ne. Praktiski kabinets aptver tikai pilsētas centrālo daļu.
Kāda ir cilvēku reakcija, uzzinot par inficēšanos ar HIV?
L.C.: Dažāda. Nenoliegšu, ka ir arī tādi, kas inficēšanos izmanto par šantāžas līdzekli – ja tu nedarīsi to un to, tad es izdarīšu to.
M.O.: Kabinetā nekad neveicu testu, pirms neesmu izrunājusies ar cilvēku. Ļoti daudzi pat nezina, ka C hepatīts ir ārstējams, un es viņiem saku: šodien ārstē C hepatītu, kā tu zini, ka rīt nebūs zāļu, kas ārstētu HIV? Tagad tu gribi padarīt galu, bet vai tas ir tā vērts?
L.C.: Pilnīgi pareizi, jo reakcija var būt neprognozējama. Mums stacionārā bija viens pozitīvi noskaņots narkomāns ar patiesu vēlmi ārstēties un sākt dzīvi no jauna, bet, kad saņēma HIV analīžu rezultātus, viņš pilnīgi pārvērtās, aizgāja no slimnīcas, pasakot, ka nu dzīvot atlicis pavisam maz un viņš darīs visu, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem sabojātu dzīvi. Tādēļ pašiem jābūt piesardzīgiem un vērīgiem.
Vai HIV var izārstēt?
J.V.: Apārstē, attālinot no AIDS. Cilvēka organisms ir vēl līdz galam pilnīgi atklāta pasaule, un mēs nekad nezinām, vai rīt netiks izgudrotas zāles arī pret HIV. Zinātnieki rūpīgi strādā, lai radītu vakcīnu, un ik pa laikam presē izskan paziņojumi, ka tūlīt būs vakcīna pret AIDS un 20. gadsimta slimību varēs ārstēt, bet pagaidām tās nav.
Kāda ir mūsu pilsētas sabiedrības attieksme vai interese par AIDS jautājumiem?
M.O.: Ne pārāk liela. Arī Atkarību profilakses kabinetā lielākoties cilvēki ierodas tikai tad, ja viņus skar šī problēma.
J.V.: Kabineta galvenais uzdevums ir informēt. Kamēr pērkons nav iespēris, viss ir labi. Mēs arī par veselību domājam tikai tad, kad tā pasliktinās. Kamēr šī problēma neskar noteiktus cilvēkus, sabiedrība ir visai inerta. Tā ir informēta, ka briesmas pastāv, tomēr tas šķiet diezgan tālu no realitātes.
***
Uzziņai
Ar HIV var inficēties:
– lietojot kopīgas šļirces;
– saduroties ar asiņainu lietotu šļirču adatu;
– seksa kontaktos bez prezervatīva;
– ja inficētas asinis iekļūst brūcē;
– tetovēšanu, manikīru, pedikīru veicot ar nedezinficētiem instrumentiem;
– inficētām asinīm nokļūstot uz gļotādas vai bojātas ādas;
– no HIV inficētas mātes dzemdību vai zīdīšanas laikā.
Ar HIV nevar inficēties:
– elpojot, klepojot, šķaudot;
– apskaujot, no rokas spiediena;
– saskaroties ar sviedriem, asarām, skūpstiem;
– lietojot kopīgus traukus, pārtiku;
– no insektu vai dzīvnieku kodumiem;
– lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus, tualeti.
***
Jelgavas Atkarību profilakses kabinets atrodas O.Kalpaka ielā 9.
Apmeklētājiem tas atvērts:
pirmdienās no plkst.9 līdz10 un no 15 līdz 19,
otrdienās no plkst.13 līdz 16,
trešdienās no plkst.9 līdz 12,
ceturtdienās no plkst.13 līdz 16.
Visiem apmeklētājiem tiek nodrošināta anonimitāte.
