Arī apaļai zemei ir mala. Kas ir aiz tās – par to domā filosofi, dzejo dzejnieki, ticīgie pārliecināti, ka īstā dzīve sākas tieši tur. Un ir cilvēki, kas «zemes malas» atbildes cenšas saklausīt jau tagad.
Arī apaļai zemei ir mala. Kas ir aiz tās – par to domā filosofi, dzejo dzejnieki, ticīgie pārliecināti, ka īstā dzīve sākas tieši tur. Un ir cilvēki, kas “zemes malas” atbildes cenšas saklausīt jau tagad. Šos mūziķa Mareka Sarnovska vārdus savas izstādes ievadvārdos iekļāvusi Ruta Štelmahere – Jelgavā dzimusi, bet jau ilgus gadus Jēkabpilī dzīvojoša gleznotāja, kas dzimtās pilsētas kultūras namā vakar atklāja gleznu izstādi “Zemes mala”.
Pēc Jelgavas 2. vidusskolas astotās klases R.Štelmahere devās uz Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļu. Vēlāk viņa bija māksliniece noformētāja Vecauces pilī, bet, kopš astoņdesmito gadu beigās apprecējusies, dzīvo Jēkabpilī, kur strādā mākslas skolā. Izglītojusies Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā, pēc tam – maģistrantūrā – glezniecības meistardarbnīcā. R.Štelmahere arī dzejo. Izstādes atklāšanā viņas dzejoļi skanēja mākslinieces draugu grupas “zemes mala” dziesmās (no ansambļa viņa “aizņēmusies” arī izstādes nosaukumu).
Vairums gleznu tapušas, domājot par vecākiem Ludmilu un Arnoldu Iesaliem, kas jau aizgājuši mūžībā, un izstāde ir veltījums viņiem. Ekspozīcijā valda simboliski tēli un nosacītas ainavas, kurās autore visvairāk vietas atvēlējusi pārdomām par zemes un debesu, debesu un cilvēka attiecībām – gan siltos un gaisīgos toņos cenšoties tvert vienmuļības, gaišuma, telpiskuma, miera sajūtu, dažu bērnības atmiņu ainu, “pagrieziena” brīžus dzīvē, gan aicinot izbaudīt saulrieta debesu krāsainību, gaismu spēles vilinājumu krēslā un tumsā. Kā drošiem, precīziem triepieniem gleznotajā vakarīgi ziemīgajā šosejā darbā “mājupceļš”, kura “švuncīgumu” atklāšanā uzslavēja viens no mākslinieces labiem paziņām dzimtajā pilsētā – gleznotājs Gunārs Ezernieks.
