«Vai mums ir nepieciešamas Eiropas klasiskās kultūras vērtības?» tādu jautājumu uzdeva eseju konkursa rīkotāji – Vācijas Federatīvās Republikas Gētes institūts Rīgā.
“Vai mums ir nepieciešamas Eiropas klasiskās kultūras vērtības?” tādu jautājumu uzdeva eseju konkursa rīkotāji – Vācijas Federatīvās Republikas Gētes institūts Rīgā. Rudens brīvdienās Spīdolas ģimnāzijas skolēns Gatis Freimanis uzrakstīja savas pārdomas un šajā eseju konkursā uzvarēja.
“Gatis izdarīs vairāk, nekā no viņa prasa. Puiša intereses ir daudzpusīgas. Ar tādiem jauniešiem prieks strādāt,” saka filosofijas skolotāja Lita Vēvere. Viņš ir mērķtiecīgs. Ne jau katrs brauktu no Iecavas mācīties uz Jelgavu tikai tāpēc, ka Spīdolas ģimnāzijā ir sociālā novirziena klase. Taču Gatis to izdarījis un trijos gados no mācību iestādes paņēmis iespējami vairāk – gan retoriku, runas nodarbības, gan piedalīšanos skolas literārajā žurnālā, gan debatēšanu. Jaunietis aktīvi piedalās sabiedriskajā darbā. Viņš izvirzīts Jelgavas Skolēnu domē un darbojas Latvijas Skolēnu padomē, kas gan patlaban neesot pietiekami pamanāma. No otras puses, kā atzīst L.Vēvere, puisis strādā bez fanātiska spīduma acīs, filosofiski un cilvēcīgi aptverot gan tos, kas ir par, gan tos, kas pret.
“”Erudīts, kuram nav veselā saprāta, nekad nekļūs par labu ārstu, nedz labu tiesnesi, nedz dižu valstsvīru,” tā raksta Kants. Pats neapzinoties, viņš paredz cilvēces nākotni, kura ir intelektuāli spoža, bet nesaprātīga darbībā… “Brīvība, vienlīdzība, brālība,” teica Ruso, liekot mums būt iecietīgiem un aicinot atgriezties pie dabiskā. Tikai cilvēcei kaut kā tas nesanāca, un šo ideju apžilbināta tā devās tik uz priekšu, neredzot, ka tālumā vīd briestoša vulkāna divas kores – divi līdz šim lielākie cilvēces slaktiņi,” esejā raksta Gatis.
Eiropas klasiskajās vērtībās viņš aicina meklēt cilvēcīgo – to, kas aizved pie līdzsvarotas attīstības.
Vai Gatim kā konkursa uzvarētājam šopavasar izdosies aizbraukt uz Gētes pilsētu Veimāru? Iespējams, nē. Jo tajā laikā, šķiet, būs jāpiedalās politoloģijas olimpiādē. To Gatis garām nelaidīs. No konkursa un pagājušās vasaras prakses arhīvā viņš guvis atziņu, ka būtu jāmācās vācu valoda. Ar latviešu un krievu, pētot Latvijas vēstures dokumentus, vien nepietiek. Viņš ir noskaņots izzināt, iedziļināties, saprast.
Līdzšinējo panākumu pamatā Gatis min savu pirmo skolu Iecavā “Dartija”, kas ir mazskaitlīga un kuras audzēkņiem tika attīstīta gan iztēle, gan darbīgums. Iecavā Gatis mācījies arī mūzikas skolā. Spīdolas ģimnāzijā viņam kļuvusi saprotamāka vēsture un kultūra kā vienots process ar savām noteiktām likumsakarībām.
Gata sapņu darbs ir diplomātija. Taču viņš varētu studēt arī vēsturi, literatūru, ģeogrāfiju. Inženierzinātnes gan lai paliek brālim Kasparam, kas pēc savām interesēm ir pavisam citāds, taču arī mācās Jelgavā – Amatniecības vidusskolā.
