Pirmā peldiestāde Latvijā, Jelgavā, tiek izveidota 1851. gadā: «Dusche Bade – Geselschaft in Mitau». Tā atradās Pils salā, Lielupes kreisajā krastā. Darbojās vasarā, laikā no 15. maija līdz 15. septembrim.
Pirmā peldiestāde Latvijā, Jelgavā, tiek izveidota 1851. gadā: “Dusche Bade – Geselschaft in Mitau”. Tā atradās Pils salā, Lielupes kreisajā krastā. Darbojās vasarā, laikā no 15. maija līdz 15. septembrim. Jau pirmajā pastāvēšanas gadā apvienoja ap 100 biedru.
1882. gadā Lielupes krastā uzbūvēja biedrības namu ar peldētavu.
Tā kā oficiālas sacensības Jelgavā vēl nerīkoja, labākie peldētāji devās uz Rīgu, lai mērotos spēkiem ar Rīgas peldētājiem. Jau 1910. gadā presē rakstīts, ka notiek sacensības peldēšanā pāri Daugavai (447 m). Tika izcīnīts Rīgas pilsētas ceļojošais kauss, un jelgavnieks Eduards Frišenbrūders ieguva otro vietu. 1911. gadā viņš kļuva par šo sacensību uzvarētāju – kandidātu Stokholmas olimpiskajām spēlēm, tomēr uz olimpiādi neaizbrauca.
Pēc Pirmā pasaules kara, nodibinoties Latvijas valstij, Jelgavā pie Futbola kluba nodibināja peldēšanas sporta sekciju, kas kļuva par vadošo peldēšanas sporta darba organizatori pilsētā un bija galvenā sacensību rīkotāja līdz pat 1930. gadam.
1921. gadā 15. un 16. augustā Rīgā, Daugavā pie Balasta dambja, notika pirmās sacensības pēc kara, un tajās jelgavnieks E.Frišenbrūders uzvarēja 100 m brīvā stila peldējumā 1:32,0 un 400 m peldējumā 7:25,6. Šie rezultāti jāuzskata par pirmajiem Jelgavas rekordiem.
1924. gadā Jelgavā sākusi darboties peldēšanas biedrība “Dusche” treneres briedes vadībā. Apmācības peldēšanā notiek divas reizes nedēļā kā sievietēm, tā vīriešiem.
20. jūlijā Rīgā starptautiskas sacensības ar vācu un igauņu peldētājiem. E.Frišenbrūders 100 m brīvajā stilā izcīna otro vietu.
1927. gads. Jau vairākus gadus blakus peldiestādei “Dusche” atrodas Balama peldētava ar divām slēgtām peldvietām (ar sētu iežogota ūdenī iegremdēta kaste ar dēļu grīdu apmēram 20 x 8 m lielumā). Viena domāta dāmām, otra kungiem. Samaksājot 10 santīmu, tur varēja peldēt līdz divām stundām. Starp abām peldētavām atradās sacensībām sagatavoti četri celiņi 25 m garumā ar starta paaugstinājumiem un pareizi iekārtotām apgrieziena vietām. Blakus sacensību celiņiem bija uzcelts daiļlēkšanai paredzēts tornis ar 1,3 un 5 m lēkšanas dēļiem.
10. jūlijā Jelgavā notiek pirmās starptautiskās sacensības. Daudz skatītāju, vēl lielāks “brīvlūkotāju” skaits Lielupes otrā krastā, bet krietns bars “zaķu” laivās reizēm traucē sacensību norisi, raksta “Zemgales Balss” 12. jūlijā.
1938. gadā laikā no 5. līdz 15. jūlijam Latvijā bija ieradies viens no kādreiz slavenākajiem pasaules peldētājiem zviedrs Arne Borgs. 10. jūlijā viņš izbrauca uz Jelgavu, kur starptautisku sacensību laikā demonstrēja peldēšanas stilus, kā arī vadīja treniņa nodarbību Jelgavas labākajiem peldētājiem. “Pie sistemātiska treniņa nepieradušie jelgavnieki brīžiem dabūja krietni papūlēties, lai pilnīgi veiktu meistara prasības, jo Arne no ūdens ļauj iznākt tikai krietni nogurušam peldētājam. Darba nopietnību un grūtības, škiet, vieglākas dara zviedru meistara neliekuļotā sirsnība un humors. (..) Pēc treniņa pie tējas glāzes Arne Borgs sniedz paskaidrojumus turpmākam darbam. Ar atzinību meistars izsakās par Jelgavas jaunajiem peldētājiem,” 16. jūlijā raksta “Zemgales Balss”.
(Fragmenti no grāmatas “Peldēšanas sports Jelgavā”)
