Īriju tur strādājošie mūsu valsts iedzīvotāji ironiski mēdz dēvēt par piekto Latvijas novadu. Tādi salīdzinājumi veltīti arī citām valstīm, kurās, strādājot labi atalgotu darbu, latviešu skaits turpina palielināties.
Īriju tur strādājošie mūsu valsts iedzīvotāji ironiski mēdz dēvēt par piekto Latvijas novadu. Tādi salīdzinājumi veltīti arī citām valstīm, kurās, strādājot labi atalgotu darbu, latviešu skaits turpina palielināties. Pēc oficiālas informācijas, ārzemēs mīt 40 – 50 tūkstoši mūsējo, taču viņu ir krietni vairāk.
Lai veicinātu uz ārzemēm darba meklējumos izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos un iekļaušanos darba tirgū, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās (ĪUMSIL) sekretariāts sadarbībā ar vairākām organizācijām iecerējis izveidot darba grupu, kuras kompetencē būs pašreizējās ekonomiskās migrācijas un likumdošanas rūpīga analīze, kā arī citu valstu labās prakses apgūšana.
Vieni cerīgi, citi – nepavisam
ĪUMSIL sekretariāts, kā skaidro Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Līga Ivanova, uz darba grupas aktivitātēm, kuras visā Latvijā plānots izvērst jau nākamā gada sākumā, raugās cerīgi, kā piemēru minot Īrijas pieredzi. “Arī tur savulaik bijušas darbaspēka izceļošanas problēmas, kuras izdevies veiksmīgi atrisināt,” viņa piebilst.
Krietni pesimistiskāk uz to raugās cilvēki, kas iztiku pelna ārpus mūsu valsts robežas. “Valdība atkal tērēs milzīgus līdzekļus, lai kārtējo reizi noskaidrotu, kāpēc no Latvijas izceļo darbaspēks! Šim nolūkam nav nepieciešami pētījumi, jo iemesls ir gaužām vienkāršs – zemais labklājības līmenis mūsu valstī. Ja šeit būtu iespējams nopelnīt tik, lai bez raizēm varētu uzturēt ģimeni, no laba prāta neviens prom nebrauktu,” sašutis ir vīrietis, kas jau apmēram četrus gadus mājiniekus redz pa retam, jo iztiku pelna Īrijā. Līdzīgi uzskata arī “Ziņu” aptaujātās Jelgavas rajona pašvaldības, kas jo īpaši skaudri izjūt iedzīvotāju skaita sarukumu, ko rada vietējā darbaspēka izceļošana uz citām valstīm. Kā skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Jelgavas pilsētas un rajona nodaļā, datu par to, cik cilvēku no mūsu rajona strādā citās valstīs, nav, arī pašvaldībās aplēses ir vien aptuvenas.
Vietējie ir prom ilgstoši
Piemēram, Kalnciemā, pēc PMLP informācijas, ir 885 iedzīvotāji, no tiem iztiku ārzemēs pelna vairāk nekā 35 dažāda vecuma ļaudis. “Precīzu ziņu, cik izbraukuši, nav, taču viņu skaitam ir tendence palielinās, jo tāpat kā citviet arī Kalnciemā vērojama “ķēdes reakcija”. Proti, vispirms uz citu valsti strādāt dodas viens iedzīvotājs, pēc tam viņam pievienojas draugi, radi un paziņas. Tā aizbrauc pat veselas ģimenes, bērnus atstājot vecvecāku aprūpē. Pašlaik Kalnciemā šāds stāvoklis ir trijās ģimenēs,” Kalnciema pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Skaidrīte Helviga akcentē, ka tāda situācija veicina ģimeņu iziršanu un lielākie cietēji, protams, ir bērni. Kā būtiskāko iedzīvotāju izceļošanas iemeslu viņa min darbavietu trūkumu. “Ja šeit attīstītos rūpniecība, būtu iespēja nopelnīt un vismaz galvaspilsētas līmenim tiktu pielīdzinātas ne tikai cenas veikalā, bet arī algas, tad vairums vietējo, visticamāk, paliktu uz dzīvi Kalnciemā,” viņa spriež, kas tas atkarīgs no valsts politikas.
Vairākas Jelgavas rajona pašvaldības atzīst, ka ikvienu valsts centienu veicināt darbaspēka atgriešanos Latvijā vērtē pozitīvi un labprāt iesaistīsies ĪUMSIL sekretariāta plānotajās aktivitātēs, taču skaidrs, ka tas būs iespējams tikai tad, ja celsies cilvēku dzīves līmenis.
***
Situācija Kalnciemā
Apzināts, ka darba meklējumos uz ārzemēm devušies 35 kalnciemnieki, tostarp 13 vecumā no 20 līdz 30 gadiem, 10 – vecumā no 30 līdz 40 gadiem, 12 – sākot no 40 gadu vecuma. Taču izbraukušo, visticamāk, ir vairāk.
***
Bezdarbnieku
skaits pašvaldībās
Ozolnieku novads 146
Elejas pagasts 122
Glūdas pagasts 91
Jaunsvirlaukas pagasts 79
Kalnciems 75
Sesavas pagasts 66
Vilces pagasts 54
Līvbērzes pagasts 51
Platones pagasts 51
Svētes pagasts 34
Vircavas pagasts 34
Lielplatones pagasts 25
Valgundes novads 24
Zaļenieku pagasts 20
Sidrabenes pagasts 17
* NVA dati 1.10.2006.
