«Mēs nekad nevaram teikt, ka kāda valsts vai atsevišķs novads ir gatavs gripas pandēmijai, taču tas, ko redzējām Jelgavā, mūs apmierina,» «Ziņām» teica Karmena Varela Santosa, ES Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra eksperte.
“Mēs nekad nevaram teikt, ka kāda valsts vai atsevišķs novads ir gatavs gripas pandēmijai, taču tas, ko redzējām Jelgavā, mūs apmierina,” “Ziņām” teica Karmena Varela Santosa, ES Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra eksperte, kas kopā ar kolēģi Agnesi Poirieri ieradās mūsu pilsētā, lai iepazītos ar pilsētas un reģiona gatavību rīcībai gripas pandēmijas gadījumā.
ES eksperti Jelgavas Domē tika iepazīstināti ar pagājušajā nedēļā apstiprināto darbības plānu, kas paredz, kā pašvaldības un valsts institūcijām būtu jāsadarbojas gripas pandēmijas gadījumā. Šajā dokumentā, ko izstrādājusi lietpratēju darba grupa Sociālo lietu pārvaldes Veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītāja Jāņa Vērzemnieka vadībā, minēts, ka gripas pandēmija ļaunākajā gadījumā Jelgavas pilsētā un rajonā astoņās nedēļās varētu aptvert pat līdz 35 tūkstošiem iedzīvotāju. Tādā situācijā ap piecsimt slimnieku varētu būt hospitalizēti Jelgavas pilsētas slimnīcā, kur tiktu izveidota infekcijas nodaļa. To izvietotu vienā slimnīcas spārnā, kuram ir atsevišķa ieeja. Pārtikas un veterinārā dienesta Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis teica, ka lielākā daļa zemnieku – mājputnu audzētāju – informēti, kā rīkoties, ja pastāv aizdomas par inficēšanos ar putnu gripu. Veterinārmediķi bīstamu infekcijas slimību apkarošanā rīkojuši mācības.
ES ekspertes apmeklēja arī Sabiedrības veselības aģentūras Jelgavas filiāli, pilsētas slimnīcu, kā arī ģimenes ārsta praksi Ozolniekos.
Vēsturē zināmā lielākā gripas pandēmija 1918. gadā prasīja 20 miljonu upuru. Pēc tam liels gripas uzliesmojums, kas mazāk skāra bijušās Padomju Savienības teritoriju, bija 1957. gadā. Lai arī medicīnas zinātne strauji attīstījusies, tomēr pastāv pandēmijas draudi, kas saistās ar šīs parādības vēsturē novēroto cikliskumu (40 vai 70 gadu periodu) un beidzamajos gados sevišķi Dienvidaustrumāzijā aktivizējušos bīstamo putnu gripas vīrusu. Cilvēki līdz šim saslimuši tikai tad, ja bijuši kontaktā ar putniem, taču nevar izslēgt vīrusa mutācijas iespēju, kad tas varētu sākt izplatīties no cilvēka uz cilvēku, un tādējādi gripa kļūtu grūti apkarojama. Vīruss savvaļas putniem konstatēts arī astoņās Eiropas valstīs, bet mājputniem – piecās. Piemēram, Francijā kādā fermā tika iznīcināti vairāki tūkstoši tītaru, kas bija inficēti ar putnu gripu. Pasaulē tā nogalinājusi vairāk nekā astoņdesmit cilvēku. Mūsu kontinentā cilvēka inficēšanās ar putnu gripas vīrusu nav reģistrēta.
