Zinātne laukiem. Viena no galvenajām problēmām, kāpēc labas idejas netiek realizētas, ir tā, ka īstajā vietā un laikā nav saticies idejas autors un komersants, kuri varbūt pat nenojauš viens par otra eksistenci un darbības virzieniem.
Zinātne laukiem
Viena no galvenajām problēmām, kāpēc labas idejas netiek realizētas, ir tā, ka īstajā vietā un laikā nav saticies idejas autors un komersants, kuri varbūt pat nenojauš viens par otra eksistenci un darbības virzieniem. Tajā pašā laikā kopīgiem spēkiem varētu radīt progresīvus jaunus produktus, kam būtu plašs noiets gan vietējā, gan ārzemju tirgū. Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) pirms gada izveidotais Tehnoloģiju un zinātnes pārneses centrs ir vieta, kur satikties zinātniekiem un komersantiem, lai sāktu kopīgi realizēt idejas.
Patlaban Tehnoloģiju un zinātnes pārneses centram ciešāka sadarbība izveidojusies ar uzņēmējiem, kas darbojas pārtikas nozarē. Šogad LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) zinātnieku kolektīvu papildinājušas divas jaunas doktores inženierzinātnēs. Solvita Kampuse aizstāvējusi promocijas darbu par Latvijā audzētu aveņu, upeņu un jāņogu šķirņu piemērotību saldēšanai, bet Sandras Muižnieces-Brasavas (viņa arī centra vadītāja) promocijas darbs veltīts pārtikas iepakojuma materiālu izpētei.
Zinātnieku un ražotāju sadarbība
Mēneša sākumā jaunizveidotais centrs sadarbībā ar PTF rīkoja līdz šim nozīmīgāko semināru. Tajā diskutēja par aktuāliem pārtikas drošības un kvalitātes jautājumiem, jauniem, videi un veselībai draudzīgiem pārtikas iepakojuma veidiem un citiem mūsdienīgiem risinājumiem pārtikas ražošanā. Diskusiju seminārā piedalījās zinātnieki un uzņēmēji, kas pārstāv dažādas pārtikas ražošanas nozares. Kā skaidro S.Muižniece-Brasava, viens no svarīgākajiem augstskolā organizētā semināra mērķiem – apzināt Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumu pieprasījumu pēc pētniecības rezultātiem, noskaidrot PTF zinātnieku iespējas sniegt pētniecības un produktu attīstības pakalpojumus atbilstoši uzņēmumu vajadzībām, kā arī veicināt zinātnieku un ražotāju sadarbību.
Pēc semināra jau trīs uzņēmēji ar LLU jaunajiem zinātniekiem sākuši sarunas par ideju ieviešanu ražošanā, bet viena firma pētnieka domas par jaunu produktu izstrādi jau īsteno kā eksperimentu. S.Muižniece-Brasava pagaidām neatklāj, kuri ir šie uzņēmēji un kas ir līdz šim nebijusi produkcija, vien norāda, ka tas saistīts ar dārzeņu, augļu un ogu pārstrādi, turklāt to apņēmusies darīt kāda zemnieku saimniecība. Plašāk ar jaunumu ieviešanu ražošanā iepazīstinās līdz ar pirmās partijas izlaišanu.
Iepakojums, kas “ziņo” par produkta bojāšanos
Vairāki uzņēmēji interesējušies par jauniem iepakojuma materiāliem. Tā kā LLU jaunie zinātnieki izveidojuši ciešu sadarbību ar ārzemju kolēģiem, ir vietējie ražotāji, kas ar pētnieku starpniecību sazinātos ar dabai draudzīga jeb bioloģiska materiāla iepakojuma ražotājiem citās valstīs. Tad to atgādātu uz Latviju, iepakotu savu produkciju un realizētu Eiropas Savienībā. Arī S.Muižniece-Brasava izstrādā jaunu materiālu, kas, nomests zemē, sadalās un mēneša laikā pazūd.
Par novitātēm pārtikas produktu iepakošanas tehnoloģijā seminārā stāstīja PTF Pārtikas tehnoloģijas katedras profesore Lija Dukaļska. Viņa uzsvēra, ka patlaban un nākotnē iepakojuma nozarē visvairāk tiek pētīts, kā pagarināt pārtikas uzglabāšanas laiku. Liels ražotāju pieprasījums ir pēc tāda iepakojuma, kas var “noteikt” produkta svaiguma pakāpi un uzglabāšanas temperatūru. Piemēram, ārzemēs izveidots krāsas indikators – neliela birka, kas kā etiķete piestiprināta iepakojuma ārpusē. To var lietot, lai kontrolētu svaiguma pakāpi produktiem, kas ātri bojājas, piemēram, atdzesētām zivīm. Etiķete kļūst gaiši sārta, tā liecinot par produkta bojāšanos. Savukārt Austrālijas un Jaunzēlandes lielveikalos jau lieto iepakojuma etiķeti, kas “ziņo” par augļu gatavības pakāpi – sākumā tas ir sarkans, bet no augļu aromātu izdalīšanās līdz ar to gatavošanos kļūst dzeltens.
L.Dukaļska atklāj, ka mūsu valsts ražotājiem liela interese radusies par iepakojuma materiālu rudzu maizei. Pētījumos tiek skaidrots, vai tās uzglabāšanu var paildzināt, iesaiņojumā iesmidzinot etilspirta tvaiku.
Jaunumi pārtikas produktu ražošanā
Vēl pirms Tehnoloģiju un zinātnes pārneses centra izveides LLU PTF zinātniece Tatjana Rakčejeva kopā ar uzņēmumu “Jelgavas maiznieks” ieguvusi patentu par jaunu maizes veidu, kuras cepšanā izmantoti kailgraudi. Šāda maize jau pieejama veikalos.
Pārtikas tehnoloģijas fakultātes jaunās zinātnieces T.Rakčajeva, Dace Kļava un Evita Straumīte strādā pie jaunu pārtikas produktu izveides dažādās jomās. Piena produktu pārstrādes tehnoloģijas virzienā tiek izstrādāts jauns biezpiena sūkalu dzēriens, nebijis saldējums, kā arī pētīta zaļās tējas ekstrakta izmantošana raudzēta piena dzēriena gatavošanā.
Maiznieki jau interesējušies par LLU pētījumiem, kas saistīti ar pīlādžu un šo ogu ievārījuma izmantošanu kviešu maizes ražošanā. Jaunums ir arī aromatizēto eļļu izmantošana maizes gatavošanai un smiltsērkšķi maizes izstrādājumos. LLU pēta arī sausā vīna rauga tehnoloģiskās īpašības un izstrādā dažādu alkoholisko kokteiļu tehnoloģijas.
Pārredzamā nākotnē džemu ražošanā varētu izmantot burkānus, gatavot austersēņu kaviāru un aromatizētu bazilika eļļu lietot majonēzes pagatavošanā.
***
LLU Tehnoloģiju un zinātnes pārneses centrs
Mērķis – veicināt LLU pētniecības un zināšanu komercializāciju un to izmantošanu tautsaimniecībā.
Uzdevums – piedāvāt komerciāli izmantojamu LLU pētījumu iespējas uzņēmumiem, valsts un sabiedriskajām organizācijām.
Darbības virzieni – pārtikas tehnoloģija, kvalitāte un drošība; mežu un kokrūpniecības tehnoloģijas; alternatīvā enerģētika; lauksaimniecības inženierzinātne; informāciju tehnoloģijas; reģionālā un lauku attīstība.
