Lai uzzinātu, kā Jelgavas skolās veicas ar kristīgās mācības pasniegšanu, un rastu iespējas šo darbu atbalstīt, kopā sanāca Jelgavas Domes pārstāvji, politiķi un kristīgās mācības skolotāji.
Lai uzzinātu, kā Jelgavas skolās veicas ar kristīgās mācības pasniegšanu, un rastu iespējas šo darbu atbalstīt, kopā sanāca Jelgavas Domes pārstāvji, politiķi un kristīgās mācības skolotāji.
“Tikšanos rīkojam pirmo reizi, gribam zināt, kā kristīgās mācības skolotājiem klājas, kādas darbā ir stiprās un vājās puses. Šiem pedagogiem uzticēts svarīgs uzdevums – stiprināt garīgo pamatu, tāpēc vēlamies viņiem arī pateikties,” teic pasākuma organizētājs Domes Ģimeņu un bērnu lietu komisijas priekšsēdētājs Māris Narvils.
Sarunā piedalījās komisijas priekšsēdētāja vietniece Ina Stalidzāne, Latvijas Pirmās Partijas Jelgavas nodaļas vadītāja Ļena Zaiceva un kristīgās mācības skolotājas no deviņām izglītības iestādēm.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts pamatizglītības standartu jau trešo mācību gadu pirmo līdz trešo klašu skolēni var izvēlēties apgūt kristīgo mācību vai ētiku. Jelgavā šīs stundas norit teju visās vispārējās mācību iestādēs, kā arī ar pilsētas Izglītības pārvaldes atbalstu nodibināta kristīgo skolotāju metodiskā apvienība, taču līdz šā priekšmeta veiksmīgai ieviešanai jāiegulda vēl ne mazums garīgu pūļu, atzīst diskusijas dalībnieki.
Informatīvs darbs ar skolas administrāciju, audzinātājiem un vecākiem sarunas laikā tika atzīts par primāro, jo nav noslēpums, ka tieši šo grupu uzskati visvairāk ietekmē mazā cilvēka izvēli. Praksē atklājies, ka pieaugušo vidū (arī ticīgo) valda aizspriedumi un neziņa, vai tas, ko māca kristīgajās stundās, nevar “sabojāt” bērnu un novirzīt no konfesionālām un ģimeniskām pamatvērtībām. Tāpēc kristīgās mācības skolotāji nolēmuši vairāk iesaistīties izskaidrojošā darbā, piedalīties vecāku sapulcēs, rādīt mācības programmu, ko apstiprinājuši visi vadošo konfesiju pārstāvji, tikties ar draudžu svētdienas skolotājiem.
Sabiedrībā arī trūkst izpratnes par atšķirību starp kristīgo mācību, ētiku un psiholoģiju. Skolotāji skaidro, ka problēmas, ko ētika atklāj, kristietība risina un tā sniedzas daudz tālāk par personīgo vajadzību apzināšanos un koncentrēšanos tikai uz sevi, ko uzsver mūsdienu psiholoģija.
Diskusijas dalībnieki bija pārliecināti, ka kristīgai mācībai jāsākas ātrāk – jau pirmsskolā, kas ir visnozīmīgākais vecums personības veidošanā – un jārod turpinājums arī pēc trešās klases.
Skolotāji pārliecināti, ka kristīgās vērtības ir kā sēkla, kas sēta bērnu sirdīs un īstajā brīdī uzdīgs, tāpēc jābūt pacietīgam un lūgšanā jārod spēks tālākai darbībai.
