Konferencē «Nodarbinātības un darba tirgus politika reģionā» arodbiedrību pārstāvji, interesenti un dažādu institūciju speciālisti mēģināja rast atbildi, kāpēc tik lēni risinās bezdarba, nelegālās nodarbinātības un «aplokšņu algu» problēmas.
Konferencē “Nodarbinātības un darba tirgus politika reģionā” arodbiedrību pārstāvji, interesenti un dažādu institūciju speciālisti mēģināja rast atbildi, kāpēc tik lēni risinās bezdarba, nelegālās nodarbinātības un “aplokšņu algu” problēmas.
“Rodas iespaids, ka dažāda līmeņa valsts institūcijas un arī arodbiedrības izvērš plašu darbību, lai risinātu nelegālās nodarbinātības problēmas, taču pēc būtības nekas nemainās,” konferencē, kas notika vakar Jelgavā, teica Valsts darba inspekcijas Jelgavas nodaļas vadītājs Valdis Dūms.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Jelgavas Arodcentra organizētajā pasākumā apspriest nodarbinātību un darba tirgus politiku bija ieradušies arī Zemgales attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš, Jelgavas Domes attīstības un pilsētplānošanas departamenta vadītāja vietnieks Jānis Kovaļevskis, Jelgavas Arodcentra koordinatore Vizma Valaine un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
Kāpēc notiek tik lēna attīstība? Kāpēc teju ikviena paziņu, draugu un radu vidū ir tādi, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc tik klaji uzdarbojas nelegālais darbaspēks? Tie ir jautājumi par sabiedrības attieksmi, atzīst konferences dalībnieki. Arī likumdošanas un kontroles mehānisms, lai cīnītos ar šīm problēmām, mūsu valstī diemžēl ir neefektīvs. V.Dūms stāsta, ka, piemēram, Lietuvā privātās mājas drīkst celt tikai firmas, kuras novērš “melno” brigāžu darbību, kas izvairās no nodokļu maksāšanas, bet Holandē, ja darba devējs tiek pieķerts nelegāla darbaspēka piesaistīšanā, viņam ar strādājošo jāslēdz darba līgums un jāsamaksā sešu mēnešu alga, kaut viņš strādājis vienu dienu. Latvijā sods par līdzīgiem pārkāpumiem ir līdz 500 latiem, ko daudziem samaksāt nesagādā problēmas. Šogad Valsts darba inspekcijas Jelgavas nodaļa pārbaudījusi 479 uzņēmumus, konstatēti 124 gadījumi, kad strādāts bez darba līguma un piespriesti naudas sodi 3000 latu apmērā.
“Mēs dzīvojam eiforijā, ka tirgus ekonomika visu saliks pa vietām,” teic P.Krīgers. Taču vajadzētu pievērst vairāk uzmanības nelikumībām, nesamierināties un ziņot. Jo daudzi jautājumi netiek risināti pasīvās un vienaldzīgās attieksmes dēļ. Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju satrauc arī valstsvīru vieglprātīgā klusēšana par iebraucēju darbaspēku un nevēlēšanās risināt jautājumu, ko darīs tie, kam draud darba zaudēšana, likvidējot cukura ražošanas un zivju apstrādes nozari.
