12. decembrī laikrakstā «Zemgales Ziņas» lasīju, ka pasts ieguvis jaunas darba telpas. Raksts cildinošs un gavilējošs, klientu apkalpošana daudzsološa.
12. decembrī laikrakstā “Zemgales Ziņas” lasīju, ka pasts ieguvis jaunas darba telpas. Raksts cildinošs un gavilējošs, klientu apkalpošana daudzsološa. Tikai…
Jau vairākkārt mūsu avīzītē lasīju par to, ka cilvēki savlaicīgi nesaņem pasta sūtījumus, arī laikrakstus. Biju priecīga, jo ilgus gadus mūsu rajonu apkalpoja jau ļoti laipna, akurāta un atsaucīga pastniece Gaļina. Pastu saņēmām laikus, viņa paņēma arī nosūtīšanai noliktās vēstules, atnesa mums, veciem, vientuļiem cilvēkiem, aploksnes un pastmarkas, pasūtīja laikrakstus un pasta nodaļā samaksāja mūsu komunālos maksājumus. Mēs viņai droši uzticējāmies. Paldies Gaļinas kundzei par darbu!
Bet novembra vidū bija diena, kad nesaņēmu pastu. Pastkastītes mums ir mājas gaitenī, mana pat aizslēgta. Nav iespējams, ka kāds avīzes izņemtu. Pasta nodaļas darbiniece paskaidroja, ka esam palikuši bez pastnieces, jo Gaļinas kundze no darba aizgājusi. Kādēļ tā rīkojas ilggadēja un uzticama darbiniece? Par algas lielumu nezinu, bet agros ziemas rītos citviet esmu redzējusi pastnieces, kas ģērbušās siltos ziemas pusmēteļos. Turpretī mūsu rajona staigā kā no humpalbodes. Lietū viņām ir kāda plēve, kas neaiztur ūdeni. Atnākot līdz Kalnciema ceļam, pastniece izmirkusi. Bet vēl tāls ceļš mērojams. Tagad, ja mūsu pasta nodaļai ir mašīna, jau otru mēnesi pastu saņemam ap pulksten 15. Tas mani neapmierina. Varbūt jāpadomā par citu drošāku un stabilāku iestādi, ar kuru slēgt līgumu par laikrakstu piegādi, lai tos saņemtu no rītiem un regulāri? Ir arī tā, ka tos piegādā tikai trešajā dienā. Visiem pasta pakalpojumiem ceļas cenas, piemēram, pastmarkām no 15 santīmiem līdz 22. Arī citi kļuvuši ievērojami dārgāki. Tikai serviss – aizvien sliktāks. Trūkst pastnieku? Vai tā būtu pasūtītāju problēma? Iedzīvotāji abonē laikrakstus, tas ir, slēdz līgumu par pasūtījumu piegādi un vēlas tos laikā saņemt. Savas iekšējās problēmas jārisina attiecīgai iestādei, neliekot ciest klientiem.
Rūgtus brīžus piedzīvoju 11. decembrī lielveikala “Rimi” 5. pasta nodaļā. Mājās biju aizpildījusi laikrakstu pasūtījuma kvītis. Izrādās, tās vairs nav derīgas. Kamēr darbiniece uz baltas lapas pārrakstīja manu pasūtījumu, cilvēki veidoja rindu. Bija dienas nogale, kad ļaudis noguruši, nervozi. Nu vēl lieka aizkavēšanās, gaidīšana. Ja nav jauno veidlapu, vai tādēļ vecās jāmet mēslainē? Kad biju samaksājusi par avīzēm, jautāju pēc kalendāra. Darbiniece bija varen izbrīnīta. Paskaidroju, ka vēlos saņemt “Latvijas Avīzes” kalendāru. Viņa aizgāja aiz plaukta un atnesa ziedu kalendāru. Pēc formāta redzēju, ka tas nav “Latvijas Avīzes” izdevums. Pārjautāju, vai tas ir minētā laikraksta izdevums. Darbiniece kaut ko pie sevis nomurmināja, pašķirstīja un vaicāja: “Vai es ņemšu?” Ko darīt? Nevienā citā pasta nodaļā man to nedos, ja nebūšu tur pasūtījusi laikrakstus. Paņēmu, bet sirdī krājās rūgtums, jo kārtējo reizi pasta darbinieki mani bija piemuļķojuši. Tagad visu gadu par to atgādinās ziedu kalendārs.
Tagad saprotu, ka Latvijas Pastam nav vajadzīgi klienti, jo bez tiem darbiniekiem mierīgāka dzīve un, nepārtraukti ceļot pakalpojumu cenas, naudas algu izmaksām pietiks.
Sarūgtinājumā – Nelda Kraukle
