Izglītības procesā liela loma ir ne tikai jaunu zināšanu iegūšanai, bet arī audzināšanai, kas svarīgajam saturam piešķir izpausmi un jēgu.
Izglītības procesā liela loma ir ne tikai jaunu zināšanu iegūšanai, bet arī audzināšanai, kas svarīgajam saturam piešķir izpausmi un jēgu. Kopš neatkarības atgūšanas tā palikusi ēnā. Lai situāciju labotu, Jelgavas rajona Izglītības pārvalde izstrādājusi projektu un piesaistījusi Eiropas finansējumu.
“Rajonā klašu audzinātāju kursi nav bijuši 15 gadu, valstī daži notikuši, taču ne visiem bija iespējams tajos piedalīties. Kad skolu vadītāji un pedagogi izteica vēlmi šajā jomā izglītoties, veicām aptauju, lai noskaidrotu audzināšanas darba stiprās un vājās puses, izzinājām, kas vērtīgs dzirdēts citos kursos, meklējām lektorus, ko pedagogi vērtē kā interesantus,” par projekta pirmsākumiem stāsta tā veidotāja un Jelgavas rajona klašu audzinātāju metodiskās apvienības vadītāja Dzintra Meirovica. Darbā iesaistījušies visi Izglītības pārvaldes darbinieki Ulda Gāles vadībā.
Jelgavas rajonā ir 318 klašu audzinātāju. Projekta ietvaros mācās 75 pedagogi no visām rajona skolām. Tā mērķis ir ieviest uzlabotu profesionālās pilnveides programmu klašu audzinātājiem, izstrādāt un pavairot metodiskos materiālus, izveidot datu bāzi, uzlabot mācību un projekta īstenošanas telpu aprīkojumu, kā arī apgūt citu ES valstu pieredzi.
Projektam atvēlēti 23 tūkstoši latu. 75 procentus līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds, bet pārējo – Izglītības un zinātnes ministrija. Mācības sākās oktobrī un turpināsies līdz nākamā gada aprīlim.
Pedagogi lekcijās klausījušies par politisko un ekonomisko situāciju Latvijā, audzināšanas darba prioritātēm valstī un Jelgavas rajonā, bērnu un ģimeņu tiesību institūciju atbalstu klašu audzinātājiem un viesojušies Bikstu pamatskolā, lai gūtu pieredzi klašu audzinātāju sadarbībā ar vecākiem. Paredzēts izzināt arī viņu darba sistēmu, personības attīstības un karjeras izglītības programmas izstrādes metodiku, mācīties, kā skolēnam izzināt sevi, attīstīt personību un veidot izpratni par tiesībām, pienākumiem un atbildību.
Vāciešu pieredze
Decembra vidū iepazīstināt ar audzināšanas sistēmu Vācijā bija ieradušies organizācijas “Jugend Sozial werk Nordhausen e.v.” internacionālo projektu koordinatore Inese Gasta un Frobeļa akadēmijas vadītājs Normans Krēhu.
Lai palīdzētu pusaudžiem un jauniešiem, Vācijā izveidota atbalsta sistēma. Šajā darbā iesaistīti sabiedriskie darbinieki un brīvprātīgie.
Sistēma paredz dažādus ģimenes izglītošanas, atpūtas un brīvā laika organizēšanas piedāvājumus, konsultācijas šķiršanās un pusaudžu grūtniecības gadījumā, iesaistīties audzināšanas problēmu risināšanā krīzes situācijās. Pieejama palīdzība arī nepilngadīgajām mātēm un tēviem, lai rastu iespēju pabeigt skolu, atbalstīt vientuļos un strādājošos vecākus.
Jauniešiem, kam uzturēšanās ģimenē kļuvusi problēma, iespējams dzīvot kopmītņu tipa dzīvokļos.
Noslēdzot līgumu ar 18 – 21 gadu vecu jaunieti, viņam var palīdzēt atrast dzīvokli, piedāvāt tālākizglītības iespējas vai darbavietu, palīdzēt adaptēties pēc soda izciešanas un sākt patstāvīgu dzīvi, pieejama sociālpedagoģiskā aprūpe.
Šo atbalsta sistēmu Vācijā iespējams apgūt Frobeļa akadēmijā.
***
Pieredze klašu audzināšanā
Teteles pamatskolas skolotāja Inga Bērziņa:
Šajā steidzīgajā laikā, kad vecāki aizņemti ar naudas pelnīšanu vai paši ar sevi, klašu audzinātājiem nereti jātop par otru mammu, tāpēc jāmeklē dažādas sadarbības iespējas, lai bērns gan skolā, gan mājās justos droši un varētu labi mācīties.
Kopā ar vecākiem esam atpūtušies Ziemassvētku ballēs, sportojuši, braukuši ekskursijās un talkojuši. Notikušas arī vecāku konferences.
Skolā sekmīgi darbojas Bērnu attīstības un izglītības centrs, kurā pieejamas logopēda un priekšmetu skolotāju konsultācijas un papildnodarbības.
Vircavas vidusskolas klašu audzinātāji:
Pozitīvais audzināšanas darbā – individuālais darbs ar skolēniem, daudzveidīgu ārpusstundu pasākumu veidošana, dažādu aktuālu problēmu kopīga risināšana, laba sadarbība ar skolas psihologu.
Negatīvais – skolēniem ļoti atšķirīga ģimenes materiālā situācija, nav ciešas sadarbības ar vecākiem, nepietiekama uzmanība, neatrisināts dažu bērnu kavējumu jautājums.
