Septiņu gadu laikā Jelgavā ir aktētas 264 kapavietas, kas ilgstoši nav uzturētas, un arī pēc vairākkārtējiem aicinājumiem to kopēji nav atsaukušies un kapavietu sakārtojuši, ziņo pašvaldības iestāde “Pilsētsaimniecība”.
Saskaņā ar Jelgavas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumiem šādas vietas tiek nodotas pašvaldības valdījumā jaunu apbedījumu veikšanai.
No 264 kapavietām 110 ir nodotas jauniem uzturētājiem, 21 gadījumā ir atsaukušies līdzšinējie kopēji, 87 kapavietas ir pārgājušas pašvaldības valdījumā un pieejamas apbedījumiem, savukārt 60 kapavietām aktēšanas process turpinās. Tas nozīmē, ka šīs kapavietas joprojām tiek uzraudzītas un to uzturētājiem dots laiks sakopt kapavietas un ierasties pie kapsētu apsaimniekotāja.
Jelgavā kapavietu aktēšana notiek kopš 2018. gada saskaņā ar Jelgavas pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kuru jaunākā redakcija ir 2024. gada 25. aprīļa saistošie noteikumi Nr.24-6 “Jelgavas valstspilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi”.
Pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” speciālisti kapsētas apseko regulāri. Konstatējot ilgstoši nekoptu kapavietu, kas ir aizaugusi ar krūmiem un nezālēm, tiek sagatavots akts un kapavieta tiek marķēta ar noteikta parauga brīdinājuma zīmi – dzeltenu koka stabiņu ar aktēšanas gadu un aktēšanas reizi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija par to, kur vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, tiek izvietota kapsētā uz informācijas stenda.
Katra atzīmētā kapavieta tiek apsekota reizi gadā: ja pēc trešā akta sagatavošanas noteiktajā termiņā kapavietas uzturētājs nesakopj kapavietu, tā pāriet pašvaldības valdījumā.
“Nekoptas kapavietas ir gan vecajās kapsētās, kuras ir daļēji slēgtas, gan jaunajās, paplašinātajās teritorijās. Iemesli ir dažādi, piemēram, iepriekšējie kopēji ir miruši, bet viņu radinieki kapavietas uzturēšanu nav turpinājuši, ģimene dzīvo citviet un nespēj kapavietu regulāri apmeklēt,” skaidro pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” speciāliste apbedīšanas jautājumos Solvita Vaivode.
Pēc aktēšanas procesa beigām šādas vietas pāriet pašvaldības valdījumā un var tikt piešķirtas citiem uzturētājiem. Tās gan var iegūt tad, ja šajā kapsētā jau ir ģimenes kapavieta, kurā vairs nav brīvu vietu vai nav iespējams veikt virsapbedījumu. Ja ģimenes kapavietas kapsētā nav, aktēto vietu saņemt nav iespējams.
Pirms kapavietas piešķiršanas “Pilsētsaimniecības” pārstāvis kopā ar tuvinieku un viņa izvēlēto apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja kapraci konkrēto kapavietu apseko, kapracis ar kapu zondi “iztausta” kapavietu, un nākamais kapavietas uzturētājs tiek informēts par brīvajām vietām, ja tādas ir, kā arī par to, kādā dziļumā ir iepriekšējais apbedījums. Ja tas atrodas dziļāk par saistošajos noteikumos noteikto minimālo kapa bedres rakšanas dziļumu, virsapbedījums ir pieļaujams.
Kapavietas, kas nodotas citiem uzturētājiem, saglabā savu piešķirto numuru un netiek apvienotas ar blakus esošajām ģimenes kapavietām. “Ja tuvinieki vēlas, lai abas blakus esošās vietas vizuāli veidotu vienotu ansambli, iesakām starp tām izveidot dekoratīvu nodalījumu – tas ļauj saglabāt vienotu stilu, bet vienlaikus skaidri norāda, ka tās ir divas atsevišķas ģimenes kapavietas,” teic S. Vaivode.
