Foto: Gaitis Grūtups
Vecā koka ēka Stacijas ielā 3 gaida atjaunotājus, bet ekspozīcija skatītājus uzrunās citviet.
Pirms mēneša Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs aicināja interesantus Jelgavā, Stacijas ielā 3, apmeklēt ekspozīciju, kura aizvērsies uz nenoteiktu laiku tehnisku iemeslu dēļ. Proti, valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” nolīgti speciālisti, vairākkārt apsekojot muzeja Jelgavas filiāles ēku Stacijas ielā 3, secinājuši, ka viena telpa ir pirmsavārijas stāvoklī. Par to acīmredzami liecina nelielas plaisas griestu apmetumā. Šīs telpas platība ir apmēram 50 kvadrātmetru 250 kvadrātmetru lielajā ēkā. Nama kritiskais stāvoklis ir iemesls, kādēļ muzejs kopš 1. marta ir slēgts.
Ēkai vairāk nekā simts gadu
Vēl aizvien Stacijas ielā 3, atverot dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcijas durvis, ir mājīgi silts. Tāds siltums raksturīgs koka ēkām. Var piebilst, ka ēka rotāta ar kokgriezumiem, kādi agrāk bija raksturīgi daudzām dzelzceļnieku ēkām. Vēsturniece un Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas filiāles darbiniece Ilze Freiberga paskaidro, ka siltums tiek uzturēts tāpēc, ka ekspozīcijā glabājas nozīmīgi eksponāti un atrašanās nekurinātās telpās tiem skādētu.
Lai novērstu pirmsavārijas stāvokli minētajā telpā, būtu jāveic remonts, kura izmaksas tiek lēstas 100 tūkstošu eiro apmērā. I. Freiberga šaubās, ka apstākļos, kad dzelzceļa kravu apjomi ir samazinājušies un ievērojama daļa dzelzceļnieku zaudējuši darbu, šādu ieguldījumu “Latvijas dzelzceļš” visdrīzāk neuzņemsies. Beidzamajā pusgadā pilsētā jūt, ka dzelzceļnieki ir atbrīvojušies no vairākām ilgstoši neizmantotām būvēm, kas atrod jaunus saimniekus. Uz šī fona izskatās, ka muzeja ēka Stacijas ielā 3, kur atrodas ekspozīcija, nav izņēmums.
Ēka Stacijas ielā 3 būvēta ap 1903. gadu. Sākotnēji tajā bija četri atsevišķi dzīvokļi, tajos dzīvojušas dažādu laiku Jelgavas stacijas priekšnieku un vadošo dzelzceļa darbinieku ģimenes. 1993. gadā namā iekārtota Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja ekspozīcija. Pirms tam Stacijas ielā 3 pulcējies Jauno dzelzceļnieku klubs, ko vadīja vecais dzelzceļnieks Jāzeps Vētra. Tur jaunieši, kurus interesēja dzelzceļš, gatavoja un izmēģināja vilcienu modeļus.
Nav izdevies autoostu pārcelt pie stacijas
Dzelzceļa vēstures muzeja darbiniece I. Freiberga stāsta, ka pērn ekspozīciju Stacijas ielā 3 apmeklējuši 2874 interesenti. Daļa no tiem reizē braukuši uz pilsētas muzeju un turpat netālu esošo Karameļu darbnīcu. Muzejā ir sagatavota jauna ekspozīcija par to, kā dzelzceļnieki ir dzīvojuši, strādājuši un mīlējuši padomju nebrīves laikos, par pamatu ņemot katra atsevišķa cilvēka dzīves stāstu. “Dzelzceļnieki mēdz teikt: “Mums ir dzelzs sliedes, bet zelta cilvēki”,” piebilst vēsturniece I. Freiberga.
2019. gada sākumā muzeja Jelgavas filiāli apmeklēja toreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Muzejā viņš tikās ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu. Tika runāts par multimodālā satiksmes mezgla izveidošanu pie Jelgavas dzelzceļa stacijas. Var piebilst, ka no Rīgas Jelgavā satiksmes ministrs ieradās ar elektrisko vilcienu, kur viņu intervēja “Zemgales Ziņas”. Jautāts par toreizējo vizīti Jelgavā, T. Linkaits teic, ka nav apmierināts ar situāciju, ka Jelgavai “jau septiņu gada laikā tā arī nav izdevies pārcelt autoostu pie stacijas”. Savukārt par muzeja ekspozīciju eksministrs atzīmē, ka Latvijā nemaz nav tik daudz izglītojošu apskates objektu, kas stāstītu par dzelzceļa vēsturi. “Jelgava vēsturiski ir veidojusies kā nozīmīgs dzelzceļa mezgls, un muzeja ekspozīcija labi iederētos kopējā stāstā par pilsētas vēsturi.” T. Linkaits ieteic nepazaudēt dzelzceļa muzeja ekspozīciju, kas, viņaprāt, palīdz motivēt jauno paaudzi studēt STEM zinātnes un turpmāk iesaistīties transporta nozarē.
Ekspozīcijai vietu saredz stacijā
Pozitīva un ilgstoša sadarbība dzelzceļa muzejam ir ar pašvaldības pārziņā esošo Jelgavas reģionālo Tūrisma centru. “Arī laikā, kad ekspozīcija apmeklētājiem nav regulāri atvērta, sadarbība turpinās, piemēram, izglītības programmā “Latvijas skolas soma”. Muzeja speciālisti vada astoņu kilometru garu pārgājienu “Dzelzceļš – pilsētas attīstītājs”, kas iepazīstina skolēnus ar dzelzceļa un pilsētas attīstības vēsturi,” “Zemgales Ziņām” raksta centra pārstāvis.
Domājot par to, kur varētu iekārtot muzeja ekspozīciju, ja ēku Stacijas ielā 3 nāksies atstāt, I. Freiberga uzskata, ka tai vajadzētu būt vietai, kas ir saistīta ar dzelzceļu. Viņasprāt, tā varētu būt Jelgavas dzelzceļa stacijas ēka, kas ir pa daļai neaizpildīta. Vairākās vietās Latvijā dzelzceļnieki ir iznomājuši stacijas telpas, piemēram, Cēsīs un Gulbenē dzelzceļa stacijas ēkā atrodas tūrisma centri, bet Dubultos izstāžu zāle. Jelgavas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Daģis, jautāts par Stacijas ielas ēkas tālāko izmantošanu un Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja ekspozīcijas pieejamību, teic, ka aicinājis kolēģus par šo problēmu padomāt Estētikas komisijā. Viņaprāt, ir jādomā par ekspozīcijas pārcelšanu uz lielo stacijas ēku, bet vēsturiskā ēka Stacijas ielā 3 būtu nododama privātajam sektoram. “Privātie ir daudz efektīvāki šādu objektu saglābšanā. Cik daudz seno muižu ir attīstījuši privātie komersanti!” salīdzina M. Daģis. Jelgavas mērs šaubās par to, cik liela summa galu galā būtu nepieciešama ēkas Stacijas ielā 3 atjaunošanai. Zināms, ka valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa vecā koka nama Vecpilsētas ielā 14 atjaunošanas izmaksas bija 3,14 miljoni. Turklāt tolaik bija pieejams ārējais finansējums, tostarp ES līdzekļi. M. Daģis domā, ka pašvaldība varbūt ar laiku var pārņemt dzelzceļa stacijas ēku. Tur, iespējams, būtu uzgaidāmās telpas arī autoostai, ko plānots pārcelt pie dzelzceļa stacijas. Tur arī, viņaprāt, būtu lietderīgi izvietot izglītojošu ekspozīciju.
“Zemgales Ziņas” centās iegūt arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” viedokli par namu Jelgavā, Stacijas ielā 3, un tur izvietoto Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja ekspozīciju, tomēr atbilde netika saņemta. I. Freiberga piebilst, ka svarīgi būtu saprast, cik pilsēta ir gatava kultūras un tūrisma piedāvājuma attīstīšanai, turklāt tajā tās daļā, kuru tuvākajā laikā ir plānots attīstīt.
Uzziņa
No jaunās ekspozīcijas “Kā dzīvoja, strādāja un mīlēja dzelzceļnieki?”, kas tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, bet vēl nav izstādīta.
■ Dzelzceļnieks ir iejūtīgs, viņš spēj valdīt pār emocijām. Dzelzceļnieks ir sīksts, sava ceļa gājējs, kurš nesalūst pat vissmagākajos apstākļos. Dzelzceļš rūda raksturu, tāpēc uz dzelzceļa nevar strādāt un arī nestrādāja īdētāji, čīkstētāji un vaidētāji.
■ Dzelzceļa ienākšana Jelgavā 1868. gadā ietekmēja un izmainīja pilsētas un tās iedzīvotāju attīstību un likteni.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. 
