Foto: Līva Estere Zondaka
1959. gada Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes absolventi, atmiņas un vēsture.
Ap 300 absolventu pulcēja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātes salidojums. 1944. gadā tika nodibināta Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāte (LMF), kas laika gaitā ir attīstījusies un apvienojusies ar citām fakultātēm. 1996. gadā LMF tika pārdēvēta par Tehnisko fakultāti, savukārt 2023. gadā par Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāti.
Oficiālajā pasākuma daļā, apkārt valdot rosīgai kņadai un atkal redzēšanās priekam, satikās četri sparīgi vīri – studiju kursa “Lauksaimniecības enerģētika un tehnoloģijas” 1959. gada absolventi Jāzeps Kivlenieks, Jānis Lingards, Uldis Diskačs un Valdis Dzelde.
Daloties atmiņās par studiju laiku, vīri atcerējās, ka kursā kopā ar krievu grupu bijuši vairāk nekā simts studentu, savukārt studijas veiksmīgi pabeidzis 91. Absolventi sevi dēvē par apvienību “Mehi ‘59”, turklāt agrāk kompānija tikusies ik gadu. “Pēdējos gados mūsu tikšanās kļuvušas retākas un grūtākas, bet tāpat cenšamies redzēties ik pēc diviem trim gadiem. No visiem absolventiem esam palikuši deviņi, turklāt viens dzīvo Vācijā,” stāsta Jānis Lingards. Lai gan salidojumā bija ieradušies tikai četri no 1959. gada fakultātes beidzējiem, Jāzeps Kivlenieks zina nosaukt arī Alfrēdu Vinteru, Reini Matīsu, Leonu Stari, Lazaru Gūtmani, kā arī vienu dāmu – Māru Hornu. Visi savulaik kopā pavadījuši piecus studiju gadus, turklāt bijuši pēdējie, kas universitāti absolvējuši Rīgā.
“Interesanti ir tas, ka mums, mehanizācijas fakultāti pabeidzot, nebija neviena gala pārbaudījuma tehniskajās lietās. Vienīgais valsts eksāmens bija militārajā mācībā. Traktoru un automobiļu zinības apgūt beidzām ar militāro pakāpi, un mūsu specializācija bija automobiļu rotas komandieris. It kā studējām Lauksaimniecības akadēmijā, bet Padomju Savienībai mēs bijām militārais personāls, kas pārvalda tehniku,” aizrautīgi stāsta Jānis Lingards. Jāzeps Kivlenieks savukārt joko par to, kā laika gaitā mainījies specialitātes nosaukums: “Mums bija diploms, kurā bija rakstīts “inženieris mehāniķis”. Pēc vairākiem gadiem parādījās šobrīd esošie bakalauri. Tad mēs domājām – kas tie tādi par tauriem vai lauriem ir!?”
1959. gada LMF absolvents Valdis Dzelde savulaik bijis arī fakultātes dekāns, darba pienākumus pildot no 1978. līdz 1985. gadam. Svinīgajā uzrunā viņš akcentēja studiju laikā sniegtās iespējas un piedzīvojumus, kā arī pieminēja vairākus tā laika pasniedzējus, lai teiktu paldies. Valdis Dzelde akcentēja, ka daudzi no 1959. gada fakultātes absolventiem savā darba mūžā guva ievērojamus panākumus. “No mūsu kursa vairāki cilvēki bija un ir nopelniem bagāti lauksaimniecības darbinieki un inženieri, savukārt septiņi kļuva par zinātņu kandidātiem un divi par zinātņu doktoriem,” lepojas Valdis Dzelde, kurš savā uzrunā citēja arī Raiņa “pastāvēs, kas pārvērtīsies”, uzsverot to, kā fakultāte mainījās kādreiz, mainās tagad un turpina attīstīties šodien.
LMF vecākā izlaiduma pārstāvji augstskolai pasniedza arī īpašu dāvanu – kolāžu, kurā uzskaitīti visi deviņi minētie kursa absolventi, kā arī redzama “Imantas” jeb Imantas kuļmašīnu rūpnīcas zīme. Kā stāsta Jāzeps Kivlenieks, šī rūpnīca tika dibināta pirms Pirmā pasaules kara, tālajā 1913. gadā, turklāt Jāzepa kungs to dēvē par savu talismanu un sava tēva kvēlāko sapni. “19. gadsimtā pēc dzimtbūšanas atcelšanas Latvijā sākās lauksaimniecības mašīnbūve, kas pirmskara Latvijā arī tika ļoti attīstīta. Arī pēc okupācijas lauksaimniecības tehnika nekur nepazuda,” viņš stāsta. Latvijā bijušas četras lauksaimniecības mašīnu ražotnes – Liepājā, Jelgavā, Rīgā un Rēzeknē. Imantā savukārt strādājuši pirmie inženieri, tādēļ var teikt, ka no šīs rūpnīcas ir izaugusi Tehniskā fakultāte un veidojušies tehniskās izglītības pirmsākumi.
Par četru LMF absolventu dzīves sparu un neatlaidību liecina arī tas, ka viņi turpina aktīvi darboties vēl šodien – kāds algotā, kāds brīvprātīgā darbā. Jānis Lingards, piemēram, strādā par aprūpētāju Latvijas Sarkanajā Krustā, savukārt Uldis Diskačs darbojas Dzīvokļu īpašnieku biedrības valdē. “Interesanti ir tas, ka es laikam esmu viens no retajiem cilvēkiem, kas darbā iekārtojās tikai vienreiz mūžā. Nu tā kā Japānā! Visu laiku sanāca, ka es darbā tiku pārcelts un paaugstināts. Pēdējos 28 darba gadus vadīju Latvijas Valsts tehniskās uzraudzības inspekciju,” atminas Uldis Diskačs, stāstot, ka strādājis gan Rīgā, gan Valmierā, kā arī Cēsīs un Ventspilī. Joprojām aktīvs ir arī Jāzeps Kivlenieks, kurš, kā pats saka, ar telefona palīdzību vada un uzrauga divas dižas saimniecības.
Salidojuma oficiālajā daļā laiks tika veltīts arī grāmatas atvēršanas svētkiem. Katram fakultātes absolventam bija iespēja iegūt grāmatu “LMF/TF – 1944–2023”, ko iespiedusi Jelgavas tipogrāfija ar piecu šajā uzņēmumā strādājošo “mehu” palīdzību. Grāmatas savus īpašniekus atrada ļoti veikli, kas liecina par kuplo salidojuma apmeklētāju skaitu, kā arī interesi par savas fakultātes vēsturi.
Salidojuma apmeklētājus priecēja arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes tautas deju kolektīvs “Kalve” un grupa “TirkizBand”, kas rūpējās par skanīgām un jaudīgām muzikālajām pauzēm. Svinīgā pasākuma noslēgumā braši tika izpildīta “mehu” himna, kas vienoja visus LMF absolventus, turklāt aplausu pavadībā izskanēja sauciens “Lai dzīvo mehi!”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes 2025”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. 
